upēs, kur karpas netiek regulāri ķertas un barotas, labi ies zemenes, tutti frutti, cream cajouser u.c. "klasiskās". Ventā, kur jau daudz, kas ir izmēģināts, reālāk strādās ilgtermiņa iebarošana ar barības boilām tipa Trigga. barojot upē ar boilām, jārēķina straume. ja ir aizdomas, ka straume nes boilas uz leju, tās vajadzētu vismaz griezt uz pusēm, likt bumbās vai bērt no laivas. bumbas labāk - tās strauji nogrimst un tad izšķīst, jo tādas pusītes grimst daudz lēnāk nekā veselas boilas, tādēļ grimstot tiek jau nonestas krietni tālu. lai nu kā, bet upē visu laiku ir jādomā par straumi - kur tā barību aiznesīs un jācer, ka pa to pašu ceļu karpas nāks pretī. jāsaprot arī, ka ne no vienas citas puses tās nenāks - tikai pretī barības un smaržas ceļam. jo precīzāk un koncentrētāk šādu ceļu izdodas izveidot un tieši uz tā nolikt āķi (un ne metru tuvāk vai tālāk) jo lielāka šance uz copi. pavadiņas garākas, svini lielāki nekā ezerā. lielā straumē speciālie straumes svini - lai nenes uz leju visu sistēmu. otrs variants - meklēt atstraumes, kur ūdens mierīgāks vai griežas uz riņķi - tur ķer tāpat, kā ezerā.