jebkurš gultnes nelīdzenums var būt labs orientieris, uzkalniņi, kantes. jāmēģina kantes apakšējā un augšējā daļa, arī pa vidu kādreiz. grāvji, kas mēdz iet dīķiem pa vidu. protams, ūdenī sakrituši koki un teritorija ap tiem. zāles (par tām žurnāla iepriekšējā numurā), ejas un logi tajās. dažreiz vienīgā vieta, kur ķeras ir pārdesmit centimetrus no niedrēm. tāpat ir visu laiku jāvēro ūdens, karpas mēdz izlekt un atrādīties, tā ir visdrošākā pazīme, ka viņas konkrētajā vietā atrodas. sevišķi agros rītos (kad vienam otram patīk pagulēt). katrā ziņā ūdeņi jau ir dažādi un katrā vietā nostrādā kaut kas cits, tādēļ jātur acis un ausis vaļā, jāvēro un pēc katras veiksmes vai neveiksmes jācenšas izdarīt secinājumi. jāpieraksta, lai neaizmirstas un tā tā pieredzīte sakrāsies.