tālās distances lielākoties ir sacensību viens no izšķirošiem aspektiem. tas tādēļ, ka krastā ir liela jezga, komandas tuvu cita pie citas, ūdenī daudz auklu un karpas atvirzās tālāk no krasta. tādās reizēs mēdz būt, ka tālāks metiens dod labāku rezultātu. otrkārt, un tas attiecas arī uz ikdienas copi, ar tālāku metienu var sasniegt perspektīvas vietas (konkrētos ūdeņos un konkrētos apstākļos), kuras citādi nevar sasniegt. tomēr kopumā ņemot tālmetiens ir ekstra karpu makšķerēšanā, kas galīgi un pilnīgi nav starp svarīgākajiem. ja runā par iemetienu, tad daudz svarīgāka ir precizitāte - iemest tieši iebarotajā vietā (vai tās malā), iemest tieši tajā gultnes punktā, kas ir interesants utt. tādēļ tikai tad, kad vari regulāri trāpīt metrsreizmetrs kvadrātā tuvākā distancē ir vērts vispār sākt domāt par tālāku distanci. un ar karpas izvadīšanu tam visam nav nekāda sakara. ikdienas copē distancei ir vēl mazāka nozīme, jo vienmēr vari ezera krastā izvēlēties vietu, no kuras ērtāk un vienkāršāk sasniegt perspektīvos punktus. ļoti bieži šādi punkti ir 20-30 metru attālumā, dažreiz turpat pie kājām, tādēļ vēlreiz - daudz svarīgāk ir izprast gultni un spēt atrast interesantas karpu uzturēšanās un barošanās vietas nevis uz dullo lidināt 100 un vairāk metru attālumā. par sviniem runājot - drošāk āķis ieķersies karpas lūpā ar lielākiem (virs 100 g) kompaktas formas sviniem. vissliktākie ir garenie (tālmetiena) svini, savukārt vislabākie - plakani bumbierveida vai kubikveida. jo slaidāks ir svins, jo lielākam vajadzētu būt tā svaram. vienīgais izņēmums šai stāstā ir cope dūņās, bet iesācējiem es vispār neieteiktu ar to nodarboties.