godīgi sakot, es nesaskatīju, ka tie ir ūdensrožu ziedi, uz ko viņš tur ķer, drīzāk jau peldoša baltmaize. tomēr ja tas tā tiešām ir, tad teikšu, ka nebrīnos - mēs vēl ļoti daudz ko nezinām par karpu barošanās paradumiem, jo īpaši tādēļ, ka tie ļoti atšķiras dažādos ūdeņos. esmu dzirdējis stāstus, piemēram, par milzu karpām kaspijas jūrā, kas barojas ar lotosa augļiem. tāpat - ja krastā augtu ķirsis un ķirši birtu ūdenī, karpas tos ēstu. arī par kukaiņiem - ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka karpas barojas arī ar ūdenī sakritušām vabolēm u.c. kukaiņiem. tās ēd arī gliemjus un vēžveidīgos un arī uz spiningu noķertās karpas, iespējams, liek domāt, ka pat mazas zivtiņas tās, kā minimums, interesē. lai nu kā, secinājums ir acīmredzams - dabiskā barība, kas atrodama uz grunts ne vienmēr spēj apmierināt visas karpas vajadzības pēc dažādām aminoskābēm, tādēļ šīs trūkstošās aminoskābes tiek meklētas citur. cilvēkam ir tā priekšrocība šīs trūkstošās aminoskābes atrast kaut kur dabā, pārstrādāt un izdalīt lietojamā veidā un iestrādāt karpu barībā, parasti boilās. tieši tādēļ tad karpas arī lielākoties dod priekšroku tai vai citai boilai nevis dabā (ūdenī) sastopamajai barībai. pretējā gadījumā viņas vienkārši ēstu tikai savus tārpeļus un uz boilām nemaz virsū neskatītos. otrs aspekts, kas jāņem vērā, ir karpas nespēja noskaidrot vai tas kaut kas (arī ūdensrozes pumpurs) ir kaut kas ēdams, savādāk, kā tikai pagaršojot. tādēļ tā ņem mutē viskautko (arī dzeltenu plastmasas gabalu), lai noskaidrotu, ir ēdams vai nav. jo īpaši, ja tas plastmas gabals kaut nedaudz smaržo pēc ēdiena. ar visu šo es gribēju teikt, ka karpas ķert uz dabiskām barībām (tai skaitā, iespējams, uz ūdensrožu pumpuriem) var (un daudzi tā dara jau ļoti sen un darīs vēl ilgi), tomēr efektīvāk un vienkāršāk ir ķert uz tām pašām boilām izņemot dažus ļoti specifiskus un retus gadījumus, kaut arī tajos es teiktu, ka labāk vēl mazliet paeksperimentēt ar boilas sastāvu nekā ķerties pie dabisko ēsmu likšanas uz mata.