:))) nodot kostimu ? nezinu gan

Teorētiski breksis ēd visu gadu, tomēr praksē ir savādāk, lielajās upēs, lielos ezeros, ūdenskrātuvēs, kur ir ūdens kustība un labi dziļumi, breksis turpina baroties praktiski visu laiku, jā, ziemas režīmā, tomēr viņš ēd, seklos ūdeņos breksim iestājas gavēnis uz kādu laiku, vai nu ūdens atdziest biki pa daudz un viņi vienkārši kādu laiku neēd vispāŗ, vai viņi pārslēdzas uz kaut kādu konkrētu barību, bet lomos viņu nav, tikko ūdens temperatūra pamainās burtiski par pāris grādiem tā puiki sāk izrādīt aktivitāti.

šajā laikā, lai noķertu breksi ir konkrēti jāzin kur viņš stāv, ja tas ir 3+metru dziļumā, tad ar pareizu pieeju, bieži vien ar palielu “gaļas” daudzumu (motilis, pietam spaidīds vai griezts), ar lielu daudzumu zemes barībā, var puikas pierunāt

dotajā brīdī pludiņš un fīderis, ar pludiņu ir vieglāk pierunāt kaprīzo zivi, kurai galvā tik un tā vēl ir ziema, bet ar pludiņu būs grūti kaut ko izdarīt lielajās upēs, tur tomēr fīderis būs efektīvāks

šajā laikā, kamēr zivis nav sākušas aktīvi kustēties un tā būs līdz pat marta vidum, barību noteikti vajag jaukt ar zemi, proporcijas vienkāršas, samitrini barību un izmēri cik tas ir litros un tieši tik pat litrus pieliec zemi un viss notiks daudz labāk kā ar tīru barību? aukstā ūdenī zivis baidās no stipras barības, zeme palīdz nepārsātināt zivis, ar zemi uzklājas daudz stabilāks barības galds un vispār zeme barībā nekad neko nebojā, tikai palīdz

Ja makšķerīte vairāk tik tēmēta uz asariem dažādos ēdeņos, tad ņem mazāko, jo asaru mānekļi ir vieglāki un pārāk smaga makšķerīte mazina kopējo jūtību, ja mērķis ir vairāk līdakas un zandarti, tad ņem lielāko

1. Abas minētās upe ir ļoti atšķirīgas un arī savā tecējumā tās stipri atšķirās, sevišķi jau Daugava, vienu varu teikt noteikti… 60 gr ir ļoooti vasarīgi optimistiski un mierīgākās vietās vasarā :))), Lielupe vasarā 70-90 grami, ir vietas un brīži kur 100+, Daugavā … 80-120, ja virs Līvāniem, tad vietām arī 140
2. labāk metāla pavadas vienkārši neizmantot samiem, kevlārs ir daudz ērtāks, pieredzējuši samu meistari tā iesaka, man pašam tā samu pieredze nav tik liela, lai tur būtu normāla statistika
3. upē var copēt ar jebkuras formas jūras sviniem, pietam ir arī fīdera barotavas ar tādām metāla “kājiņām”, kuras vajag ieliekt kā kapli un tad barotava labāk stāv uz vietas, BET upē izmantojot klasiskās jūras “piramīdas” ir jārēķinās, ka tās uzpeld ļoti slikti, precīzāk vispār neuzpeld, tāpēc ar tādiem sviniem upē čakārņus un visus piekrastes krūmus savākt ir daudz lielākas iespējas :)))

Tā nav problēma, bet gan norma un tā ir visiem, pietam stāvošā ūdenī auklu jānostiepj neatkarīgi no dziļuma, daļēji to nostiepšanu var paātrināt barotavas grimšanas laikā padodot kāta spici uz priekšu, tā kā pastiepjot roku uz priekšu, tad pēc barotavas nogrimšanas noliec kātu uz turētāja un aukla jau daļēji nostiepjās, vēl 1-2 lēni apgriezieni un viss ok

straumē auklu nostiepj straume

tā,ka… vienkārši pieņem auklas nostiepšanu kā nenovēršamu darbību :))), pietam tev ir iespēja variēt auklas nostiepšanas pakāpi, kas reizēm, brekšu copē, ir ļoti svarīgi, lai zivis nejustu auklas spriegumu

Tas ir normāli, zivju aktivitāte nevar būt vienāda visu copes laiku, precīzāk izsakoties reti kad var būt vienāda :))).

Bet ir dažas lietas, kuras vajag izdarīt, lai maksimāli samazinātu iespēju copei palikt sliktākai, runa iet par barību un zemi, siltā ūdenī tas nav tik izteikti, aukstā ūdenī barības VAJAG šķaidīt ar zemi, pietam neatkarīgi no tā vai tā ir Sensas vai Salmo barība, jo zivīm nepatīk pārlieku liela aromātu un barības vielu koncentrācija vienā punktā.

ja copes sesija ir īsa, tad to var nedarīt, bet ja tā ir copes diena, tad to vajag darīt noteikti, mana klasiskā proporcija ir 1 kg barības un 3 kg (3 litri ar kaudzīti) zemes, ērtāk izmantot veikalos nopērkamo zemi, bet tas ir padārgi, var sarakt praktiski jebkurā laukā un glabāt garāžā/pagrabā/uz balkona

ar zemi situācija, kad cope paliel aizvien sliktāka ir daudz retāk

otrs versija ir ja tu startā uzreiz iedod daudz “gaļas”, tad zivis ātri saēdas un pēc tam paliek daudz kaprīzākas, tāpēc sākot copi mēs “gaļu” (tārpus) dodam maz, tik cik lai zivis saprastu ko viņām šodien jāēd :))) un copes procesā pamazām devu palielinam, ja jūtam, ka zivīm tas patīk un vajadzīgs :)))

katrā gadījumā , aukstā ūdenī, pārsātināšana ar aromātiem (pat nelietojot papildus aromātus, pietiek ar barībā esošajiem) parasti ir galvenais iemesls kāpēc zivis paliek kaprīzākas

diemžēl lielākajā daļā Latvijas ūdeņu karūsas rudenī beidz aktīvi baroties, vismaz tā tiek uzskatīts :), bet es pieļauju, ka mēs vienkārši ļoti maz zinam par karūsām, jo ir ezeri un upes, kur karūsas labi ķeras līdz pat ledum un arī no ledus, es arī uzskatīju, ka ezeros karūsas vēlā rudenī un ziemā nebarojas, BET …. pagājusī ziema stipri pamainīja manus priekštatus par karūsām :))), jo sāku tās ķert no ledus, pietam nevis netīšām, bet speciāli braucu karūsās…, tiesa zinu tikai divus tādus ezerus un dažus dīķus, kur karūsas ziemā keras labi

uztavu jau tājumu varu atbildēt tā, ka ja copēsi ezerā, kurā rudeņos ziemā nekad nav ķertas karūsas, tad… vis ticamāk paliksi pa nullēm, ja atradīsi tos ezerus, kur karūsa ēd ziemā, tad neko īpašu viņai nevajag, tās pašas barības ko dod breksim, bet nu klusumu gan grib karūsas, jo ķerās tās seklumā

atrodi soc tīklos Artūru Lūkinu, viņam ir daudz ko pastāstīt par karūsām, daudz vairāk kā man ^)

Vosals !

Nav tādu plānu, esmu jau pilnā mērā sācis iekārtot savu dzīvi un sadzīvi Baltkrievijā…