kad man ienāks ziņas , ka brekši sakustējušies, tomēr gabals paliels un pa tukšo dzīties negribās, rīt dodamies uz Ventu pie Ventspils, tur nu jau otro nedēļu brekši kustoties uz nebēdu, tad jau pirmdien savā lapā ziņošu kā gāja

tu sēdēji zem krācēm vai virs, zem krācēm ir vimbu un sapalu posms, virs krācēm brekšu dziļumi, kādu ēsmu liki?, man paziņas ziņo, ka sapals pilsētā ķeroties , tieši posmā no krācēm līdz tiltam, bet pamatā uz maizes garoziņu

ja tu copē ar klasisko gruntsmakšķeri, tātad ar visnotaļ resnām auklām, tad divas pavadas ir tieši reizē, vari variēt ar ēsmām, kamēr atrodi īsto, reizes piecas esmu bijis Daugmalē, vai tajā pašā vietā nemāku teikt, braucu tur pavasaros, jo tur tomēr ir nedaudz seklāks, kā citur Daugavā un pavasaros brekšuki tur ganās, tiesa lielāku par pusotrinieku tur neesmu noķēris, grunts tur ir cieta, bet tā kā tieša straume to līci neskar, tad neliels dūņu slānītis arī ir, tur to copes vietu nav tik daudz, tāpēc, kad sākās pikniku laiks, turp nebraucu

Pareizi rīkojoties ar 0,16mm pavadu var izvilkt gan 3 kg karpu, gan pašu lielāko breksi, tā, ka meklē vainu kaut kur sevī, ja runājam par par svinu uz pavadiņas, tad tā darīt var, bet labāk nevajag, pirmkārt saspiežot svinu traumējas tievā aukla, otrkārt noraujot pavadu zaudē precīzu pludiņa izsvarojumu, labāk ir svinu likt uz pamatauklas un spēlēties ar pavadiņas garumiem.

Velkot zivi, aukla visu laiku jātur nostiepta, rupjāku zivi piecērtot uzreiz nesāk viņu stiept ar varu, tomēr neļauj arī viņai skriet kur gribās, ja brekze ir noregulēta pareizi, tad var sākt pumpēt zivi ar kātu, ja zivs gribēs skriet, tad bremze viņai to nedaudz ļaus, slāpējot asākos rāvienus, pats tikai pumpē ar kātu, tas izskatās šādi, piecērt un sāc tīt, ja zivs nenāk, tad tu laižot kātu uz leju pietin auklu, turot roku uz spoles roktura velc zivi ar kātu, pirmkārt tu nebojā spoli, otrkārt zivs gurst ātrāk, ja viņa izdomās skriet, tad spole noreaģēs, tā pumpējot var izpumpēt lielas zivis. Parasti zivis aiziet vai nu pirmajā mirklī vai arī pie maša krasta, kad copmanis sāk čammāties ar izvilkšanu, liela kļūda ir kad pietin pa daudz auklu un lai paņemtu zivi makšķere stipri saliecās, aukla sāk dziedāt un mazāk izturīga zivs lūpa plīst , ja auklu atstāj vismaz makšķeres garumā, tad šādi negadās

konkrētu svaru nepateikšu, bet nu neko jau sačakarēt nevari, kad jūti, ka ir pa daudz, tad liec cietāku spici, es pats copēju tikai ar pašām mīkstākajām spicēm, resnākas lieku tikai tad, kad braucu butēs vai nu tiešām jāmet 100 gramu barotavas

pastāstīt varu, bet tad mums vismaz veselu dienu jāsēž un jārunājās, palasi CL žurnālus, pašķirsti šo lapu, te viss ir atrodams

nu negribās ticēt, ka viss ezera dibens ir klāts ar zāļu paklāju, vienmēr ir kādi laukumi, kur zāles nav, tiesa ne vienmēr tur var aizmest un diez vai fīderis tādā zāļainā, seklā ezerā būs īstā makšķere, tev vajadzētu kādu vakaru veltīt ezera iztaustīšanai, uzliec svinu, piesien palielu āķi un vienkārši met un velc, tādā veidā sapratīsi cik tā zāļu josla ir plata un vai tev ir cerības tai pārmest, šādu gultnes taustīšanu vislabāk veikt no laivas un vietā, kur zāles beidzās ielaist kādu orientieri, vai nu mazu boju, vai iespraust koku, ja dziļums ļauj, tad vienmēr zināsi, cik tālu mest

barība uzlabo, reizēm izglābj copi, bet reti kad pievelk zivis tur, kur viņu nav un kur viņas negrib uzturēties, iespējams, ka tavā gadījumā vienkārši nedaudz jāpamaina vieta vai makšķerēšanas attālums, jo barība ir laba un zivis arī tur kaut kur tuvumā ir, nu jau nārstiem jābūt garām un visam vajadzētu notikties pilnā sparā. To pašu var teikt arī par slieku, kas principā ir ļoti laba ēsma, bet ir vietas un reizes, kad zivis slieku ignorē pilnīgi, bet izvēlās mušu kāpurus, makaronus vai grūbas, noteikti paeksperimentē arī ar ēsmām. Tu neminēji ar kādu makšķeri copē, ja ar pludiņu, tad pieļauju, ka tu makšķerē pārāk seklās vietās, var būt apraksti savu copes vietu un makšķeri, iespējams, ka vaina ir kaut kur tur

JST nebija Polijā, šonakt es pabeidzu rakstu jūlija CL, var būt, ka nedaudz garlaicīgi sanācā, bet tad jau varēsiet ievērtēt