Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.
Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:
Sveicināts! Noskatījos i-netā tavus pirmos raidījumus. Beidzot varu teikt, ka mans sapnis ir piepildījies, tagad es varu skatīties foršu un pamācībām bagātu raidījumu par sev interesējošām lietām, kurā man nav jāredz tas, kā letiņu bāleliņi mežģa mēles svešvalodā.
Liels paldies un tā tik turpināt.
P.S. Un neaizmirstiet iekļaut savu raidījumu ciklā klasisko grunteni ar zvaniņu, esmu ļoti liels tās cienītājs.
paldies par labiem vārdiem, iespējams, ka ne visi raidījumi sanāks kā gribās, jo cope tomēr ir cope, bet nu pamazām sākam piešauties un ieiet ritmā, ceru, ka viss būs ok, šodien vai rīt vajadzētu parādīties trešajam raidījumam par vimbu copi Mēmelē, tur copi rādā un stāsta Andžs Daugaviets, arī slims cilvēks, nākošā raidījuma tēma ir fīdera pamat ābece
ja jūti, ka tev ir ko pateikt par klasisko grunteni, tad dod ziņu, uztaisam kopīgu copi un varēsi izstāstīt savu copes filozofiju, es turpat blakus pasēdēšu ar fīderi vai pludu, man pašam klasiskā gruntene jau kādu laiku nav prioritāte, nenoliedzu to, vienkārši nelietoju, tāpēc lietotāja skats uz lietām būtu interesants daudziem
Sveiks!
Lasīju, ka pagājušajā sestdienā bija plāns doties filmēt uz Aivieksti.
Sanāca? Kādi rezultāti? Kā ar odu daudzumu? :)
būt bijām, bet.... breksis uzlika mums mīksto, precīzāk visi brekši taisīja dipadu dapadu, ķērās tikai mazie, līdz 300 grami finierīši, nācās taisīt raidījumu par fīdera ābeci.
Odi bija, bet ciešami, mēs gan arī bijām visu laiku saulē un arī sapūtāmies kārtīgi ar visādām ķīmijām
Sveiks, Meistar!
Ko Tu, kā Salmo eksperts ieteiktu no Salmo barībām breksim uz feederi tāda veida ūdeņos, kā Daugavas lejas gals un Lielupe ? Kuri aromāti un to kombinācijas Tev pašam šķiet īpaši izdevušies ?
man vismīļākā barība ir LIELAIS BREKSIS, miksēju to ar universālo vai ālants,sapals,breksis, strādā visur, ja vajag tumšu barību, tad jaucu klāt melno raudu, barība paliek tumša, rokas gan arī, bet tas tāpēc, ka barības pamatā ir cepumi, bet cepumi ir eļļaini un barības krāsa saēdās ar ēļļu, bet nu pāris dienas var pastaigāt arī ar melnīgsnējām rokām
Ir jautājums par pavadām makškerējot līnus un citas lielās baltās zivis. Iepriekšējos gadus makškerēju bez pavadas ar vienkāršu sistēmu - 0.23 aukla svins un neslīdošais pludiņš apvienojumā ar mahovaja udočka. It kā viss bija ok daūju i līņus, i plaužus i karūsas. Diezgan reti tik pārrauta aukla. Tad, lai palielinātu zivju ņemšanas procentu izdomāju pamēģināt ar pavadu (tās vienīgā jēga ja pareizi saprotu ir tā, ka zivs drošāk ņem?). Pamatauklas galā uzsēju griezuli un 20 cm pavadu (O.18) un āķi. Vienā brīdī pieteicās līnis ap 1.5kg, kurš ar savu ālēšanos pārrāva pavadu griezuļa savienujuma vietā. Mezglus ar it kā māku siet. Jautājums ir sekojošs - kāpēc ir jāizmanto pavadas vispār? Vai iegūtais zivju neuzmanīgās ņemšanas faktors ir ieguvums ar augstu zivju aiziešanas procentu? Jeb es sienot griezuli kaut ko daru nepareizi? Un kādas būtu labākās sistēmas aizaugušam ezeram no krasta.
pavadiņai ir divi mērķi, pirmkārt tās mērķis ir makšķerējot vietās, kur ir daudz ķērāju, pasargāt visu pārējo makšķeres montāžu no noraušanās, otrkārt mazināt kaprīzu zivju uzmanību ņemot ēsmu, ja tavā gadījumā ķērāju nav, tikai zāles tad nečakarējies un sien visu pa taisno, es pats tā daru karpu dīķos, kad gribu, lai visai montāžai ir maksimālā izturība un lai nervi dzied tāpat kā aukla...
vienu gan gribu piebilst, 1,5 kg līņuks 0.18mm pavadu parasti nerauj, pietam ', ja mezgls ir pareizi uzsiets, tad aukla mezglā netrūkst, precīzāk trūkst daudz retāk, kā citās vietās
Viens tāds jautājums. Dažās ūdenskrātuvēs esmu saskāries ar tādu lietu, ka ūdens burtiski vārās, bet zivis neņem. Vakar vienā karjerā piebaroju un pēc pusstundas biju šokā, burbuļi sāka iet riktīgi un intensīvi. Pēc tiem varēja saprast, ka zivis (ne mazas) staigā un barojas. Tika piedāvātas visādas ēsmas, bet nekā. Nopromē ēsmu un atlaiž. Tika izmānīta viena karpa 2 kg un viss, kaut burbuļoja riktīgi visas dienas garumā kā ūdens vietām vārījās. Jautājums - ja jau zivis rokas un intensīvi barojās, kāpēc neķeras uz āķa??? Mainīju pavadiņas, maziņus āķus, liku uz grunts, virs tās, bet nekas nemainījās.
tā bieži gadās, ja barība ir garšīgāka par ēsmu vai arī ja uz grunts ir blīvs zāļu paklājs, barība izkrīt tam cauri, bet āķis ar ēsmu nē
man tā ir bijis ar karpām un līņiem, ar karpām vairākas reizes esmu sataisījis tik jaudīgu un garšīgu barību, ka karpas neskatās manai kukurūzai virsū, tāpēc gatavojot garšīgu barību tagad gatavoju tik pat garšīgu ēsmu, pietam karpojot es barību lietoju ļoti maz un ļoti irdenu, lai karpām būtu tikai smaržīgs galds kur rakāties un meklēt manu kumosu
cik ,apmēram ,daudz linsēklu jāliek uz 1,5-3 kg paštaisītas barības
P.S.barības sastāvs apm 500g maltu auzu pārslu 750g maltu cepumu50g malta koriandra 500-600g kukurūzas putraaimu.
paldies!
linsēklas var izmantot gan svaigas samaltas, gan grauzdētas samaltas, svaigas tās nekādu papildus aromātu nedos, grauzdētas tās dod ļoti labu aromātu, plus strādā kā irdinātājs, plus kā viela, kas neļauj zivīm pārēsties, linsēklas var būt līdz 15% no kopējā barības daudzuma, mazāk par 5% no barības daudzuma tās arī nav jēga likt
es gribētu uzzināt kā makšķerē ar bongeru
es laikam nespēju izsekot visiem copes virzieniem, jo nesaprotu par ko tur runā
vneliels jautājums par fīderi ko varetu darīt lietas laba lai neķertos sīkie pliči citādi visu laiku grabina un noed esmu lielie netiek klāt es uz aķa liku slieku plus kadus 6 baltos
aizdzīt sīkos pličus var tikai lielas zivis, paši viņi no iebarotas vietas prom neies, vietās, kur ir daudz pliču, bet es gribu breksi, es daru tā, ka barību barotavā saspiežu nedaudz vairāk, lai tā tik ātri neizskalojās, jo sīkzivis sanāk uz barības mutuli, ja mutuļa nav, tad arī sīkzivju ir krietni mazāk, vēlāk vasarā ir reizes, kad plicis negrib ēst slieku, bet ēd tikai baltos, nu tad var spēlēties ar ēsmām, katrā gadījumā ar pličiem ir grūtāk cīnīties kā ar auslejām, var mēģināt likt klāt barībai plēsīgo zivju atraktorus, kas atbaida sīkzivis, bet ja tuvumā brekša nav, tad sēdēsi vispār bez copes
Sveiki! Gribu sev pirkt bezriņķu makšķeri.
Kāds būtu vēlamais garums makšķerei, pārsvarā ķerot Mēmelē un ar kādu naudu javadzētu rēķināties? kādās cenās makšķeres ir jūsu veikalos?
esmu skolnieks, tākā nekādu dārgo nevarēšu nopirkt
doma tev ir laba, jo bezriņķu makšķerē ir savs copes kaifs, kura nav nevienā citā makšķerē, man pašam arī bezriņķu makšķeres ir ļoti tuvas sirdij un ikdienā bieži copēju ar tām...
ja tavs budžets ir stipri ierobežots, tad es neieteiktu lekt augstāk par savu pakaļu, tas ir censties par jebkuru cenu tikt pie dārgāka kāta, iesākumam tev pilnībā pietiktu ar 6-7 metrīgu vidējas klases kātiņu, nu būs viņš nedaudz smagāks un pļuncīgāks, bet tā nav mirstamā vaina, pamakšķerēt var un itin labi, pietam stiklašķiedras vai kompozītmateriālu kāti ir izturīgāki par grafīta kātiem un apgūstot kādu copes veidu tas nav mazsvarīgi, vēlāk, kad jau būsi sajutis garšu un parādīsies finansiālas iespējas, tad varēsi iegādāties augstākas klases kātu.
6 metrīgu bezriņķu kātu cenas Salmo veikalos sākās no latiem 7-8, 7m metrus garie kāti jau ir krietni dārgāki, ap latiem 35-40
Labdien! Gribēju pajautāt vai Jums nav zināma informācija par iespēju Latvija studēt vai iegūt augstāko izglītību zivsaimniecībā vai ihtioloģijā?
diemžēl precīzu vietu, kur iegūt attiecīgu izglītību nenosaukšu, kādreiz šādas iespējas bija, bet vai šajā brīdī šādas nozares ir pameklē kaut kur internetā
