runa iet par spolēm ar baitrruner sistēmu, tas ir divu bremžu sitsēmu un iespēju bremzi uz laiku atslēgt. Dzīvē tas ir liels pluss, sevišķi ja sēdi uz lielām zivīm vai mēģini apvienot makšķerēšanu ar piknikošanu vai vienkārši esi iesnaudies vai aizgājis krūmos pad..., noklikšķini slēdzi un zivs uzķeroties vienkārši tin auklu ārā no spoles, nevis ar rāvienu ierauj kātu ūdenī vai paraujot sajūt spēcīgu kāta pretestību un atbrīvojas no āķa, ja sēdi pie makšķeres uzmanīgi, tad šī sistēma parastam fīderim brekšojot it kā nav nepieciešama, ķerot pat mazas karpiņas 'tā tik un tā padara copi rezultatīvāku

spoles izmēru, citu firmu kaqtalogos figurē tādi cipari kā 1000; 2500; 8000 un pat 10 000, tas ir spoles izmērs, precīzāk kasetes izmērs, manis minētie fīdera spoļu izmēri no Salmo kataloga atbilst 3500 - 4000 citu firmu spolēm, tās ir vidēji lielas spoles, kuras paredzētas noteikta izmēra auklas noteikta daudzuma uztīšanai, kā arī attiecīgi jaudīgāks ir spoles mehānisms.

raudas pamatā jāķer ar pludiņamkšķeri, par ēsmu izmanto gan dažādus tārpus - mušu kāpurus, sliekas, ūdenstārpus, mizgraužus u.t..t, gan dažādas mīklas un graudus, laba un populāra ēsma ir vārītas grūbas, lieliski strādā no baltmaizes vai rupjmaizes mīkstuma gatavotas bumbiņas

Naktstārpi ir lielās sliekas, kuras tiešām vislabāk lasīt tumša ar lukturīti, jo tās pa pusei izlien no zemes, tad klusiņām piezogās klāt un saķer slieku aiz galvas, ja viņa brīvi nenāk, tad vajag viņu nedaudz vienkārši paturēt rokā, pēc dažām sekundēm viņa izlien no alas pati, naktstārps ir ļoti laba ēsma daudzām zivīm, arī vimbai, pamatā līņiem, brekšiem, asariem . Naktstārpi ir nopērkami arī veikalos, bet tur tiem cena sanāk diezgan liela, vidēji 15-20 santīmi par tārpu, tāpēc ja tev ir laiks un vēlme, daudz ērtāk tos ir lasīt pašam, pietam tas ir ļoti aizraujošs pasākums

1. pavadas garums 40-50 cm būs ok

2. pirmkārt pats arī neesmu sevišķi liels Lielupes pazinējs un otrkārt dzīve ir iemācījusi konkrētas vietas nekad nesaukt, ņem karti rokās un pēti, kur ceļš pieiet pie upes, kur ir tilti u.t.t.

3. ja ir doma gruntene un vimba, tad barību nevajag, ja pluds - fīderis un visas zivis, tad ņem jebkuru brekšu barību, fīderim uz dienu iziet līdz 2 kg barības, ja cope ir intensīva, taisot bumbas vajag kilogramus trīs četrus, plus vēl tik pat daudz zemes, bet noteikti barību jājauc divās porcijās, jo sākumā pateikt vai būs cope un cik barības izies nevar, to diktēs zivis

4. ja doma ir par vimbām, tad vajadzētu ņemt līdzi visas ēsmas, tas ir slieka, baltie, motilis, garnele, ūdenstārps - maksteņu kāpurs, ēsmas var un vajag miksēt, labi strādā neliels gabaliņš garneles ar 3-5 motiļiem uz āķa vai divi smuki ūdenstārpi un 3 motilīši, eksperimentē.

zemes daudzums ir atkarīgs ne tikai no straumes un dziļuma, bet arī no barības sastāva, ja tās ir laba līmeņa gatavās barības, tad tās var un vajag pašķaidīt, bet pašgatavotās barības šķaidīt vai nē ir jāskatās no zivju daudzuma un copes intensitātes, parasti zemi liekam 1\1 ar sausas barības daudzumu, stāvošā ūdenī vajag ne sevišķi lipīgu un ne pārāk smagu zemi. Kas attiecās uz mitruma daudzumu barībā, tad 2,5 kg barības vajag ap puslitru līdz nepilnam litram ūdeni vai ūdens un atraktora maisījuma, bet šķidrumu nedrīkst visu liet uzreiz, to vajag liet klāt barībai vismaz reizēs trijās, ielej un samaisi, ielej un atkal visu kārtīgi samaisi, tad varēsi ar rokām sajust kā barība pieņemas svarā un mitrumā, pietam katrai zivij un katrai vietai vajag nedaudz citu barības konsistenci

Lai arī Gauja nav tik laba vimbu upe kā Lielupe vai Venta, tomēr vimbu upē ir daudz un tās uziet līdz pat pirmajiem aizsprostiem, tā, ka vari droši ķert, tiesa Gaujas īpatnība ir tā, ka tur vimbas pamatā, sevišķi pavasarī, ķer tikai uz gruntsmakšķerēm, tas saistīts ar augsto ūdens līmeni, lielo smilšu daudzumu u.t.t., un sēžot ar klasisko gruntsmakšķeri un barot nav jēgas, iebarot var un vajag ja makšķerē ar pludiņamakšķeri.

Populārākās vimbošanas vietas ir ap Krāčupes ieteku, Valmierā pirms krācēm , praktiski jebkurā vietā vari tikt pie kārotajām vimbām

kaut kur pa kādam jau viņi tur ir, bet visumā tas nav tas labākais līņu posms, lejtecē līņu ir daudz, bet ap Mazsalacu, Staiceli u.t.t. viņu ir diezgan maz, arī karūsas tik augstu uziet reti, tā, ka vairāk orientējies uz sapaliem, līņot vari doties tuvāk Burtniekam, tur puiku ir daudz, pat ļoti daudz

par zvejošanu es nevaru pastāstīt neko, jo es nezvejoju, esmu tikai un vienīgi makšķernieks