Normunds Grabovskis

Normunds Grabovskis

Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.

Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:

  • divkārtējs pasaules čempions;
  • divkārtējs pasaules vicečempions;
  • daudzkārtējs Latvijas čempions;
  • Lietuvas čempions;
  • daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs.

Atbildes

Jautā kaza

Sveiki ! nopirku fīderi ar testu 50-120 grami un metu iekšā 40 gr barotavu un pēc kāda laika sāka copēt domāju piecirtīšu piecirtu krakš kāts uz pusēm piecirtu es tikai bišķiņ!! Fidera kāsts nav domāts lai piecirstu ??? :(

Atbild Normunds Grabovskis

fīdera kāts ir ļooooti izturīgs kāts, tavā gadījumā ir vairākas versijas, vai nu transportējot kātu kaut kur kaut kas ir saspiests vai posms ir nokritis, otrs variants ir ka nebiji kātu stingri salicis kopā, trešā iespēja ir ka bija rūpnīcas brāķis, aiznes kātu uz servisu un meistars pateiks iemeslu kāpēc kāts salūza, aizej uz veikalu, kur kātu pirki un aprunājies, kāti nedrīkst lūzt pirmajos iemetienos

Atbildēts: 12.jūnijs 2009, 09:06 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā je6ka

Sveiks Normund...

Es par Līni.

1. Vai esi pabijis Lādzenu dīķos, ja esi var būt nelielu info kā tur ar līņiem?

2. Barucot uz līņu copi ezerā par iebarošanu var lietot biezpienu? Un kā pareizi viņu meistarot, tīru biezpienu vai kopā ar kādu līņu spec. barību?

Paldies!

Atbild Normunds Grabovskis

diemžēl tevis minētajos 'dīķos bijis neesmu, tāpēc neko pateikt nevarēšu, bet nu gan jau saimnieks vai sargs mācēs kaut ko izstāstīt, noteikti uzprasi

Pats biezpienu nelietoju, bērnībā mēģināju, bet nesekmīgi, lietoju gatavās barības, pamatā Salmo un Sensas, ja ir doma tikai par līni, tad jaucu kopā abas šīs barības, sanāk tāds rūgtens maisījums, bet zaļajiem dikti patīk

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 14:09 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā traktorisccc

Sveiki, palsījos, daļu no iepriekšējajiem ietekumiem, sapratu, ka obligāti jāpērk jūnija CL. Jautājums, iespējams, tāds nevisai atbildāms, bet varbūt ir kaut, kas iesakāms- kā bez eholotes īsti atrast šīs bedres, kur breksi meklēt, ar pludiņu un atsvaru (tā es parasti daru, bet tas ir baigi laikietilpīgi), vai ir kāds cits labs paņēmiens? Vēl lasīju, ka breksi var atrast, kad viņš karstā laikā pa ūdensvirsmu plunčājas, ir kādas pazīmes pēc kā viņu šādā brīdī atpazīt no citām zivīm (protams plēsējus neskaitot, jo tas jau ir skaids). Treškārt-vai copējot ar grunteni ar barotavu (barotava=fīderis?) vai pietiek ar to barību vien, ko lieku barotavā, vai nepieciešams tā pat vēl bumbas samest, jo grunteni jau tā patālu var iemest, bet vismaz es ar precizitāti tādu, ka es varētu samest 1m2 bumbas ar barību un vēl grunteni iemest tur pat, teiksim 50m attalumā, nevaru diemžēl (un ja cope ir naktī tad tas vispār ir nereāli), vai tad labāk mest 15m un tā, lai var sabarot? Un pagaidām pēdējais- pa nakti breksi upē būtu labāk meklēt pašā bedrē vai tik un tā uz kantes vai seklumā labāk?

Atbild Normunds Grabovskis

* bez ehalotes bedres un kantes atrast lielā ezrā ir pagrūti, sevišķi jau ja pat aptuveni nezini kur kas atrodās, atliek tikai un vienīgi mērīt, ar pludu nē, paņem ziemas barotavu vai vienkārši ar spiningu un atsvaru, nolaid uz grunts un tad skaiti ar cik spoles apgriezieniem uztin augšā, no krasta tieši tāpat, iemet un skaiti sekundes, kāds laiks paiet, bet atrast var un galvenais, ka to ir vērts darīt, var jau protams uzmeistaros speciālu dziļuma mērāmo kātuc pēc karpinieku parauga, ja bieži apmeklē svešus ūdeņus, tad tas ir pat ļoti noderīgs pasākums

*nu kad breksis plunčājās to nevar sajaukt ne ar vienu citu zivi, breksis plunčājās klusiņām, uznāk augšā vispirms ar degunu, tad muguras spura, tad aste, kolosāls skats, mazāki finieri taisa tādu slāpētu plunkšķi, ja ieklausās, tad to arī var atšķirt, breksis visbiežāk parādās agros rītos un vēlos vakaros, retāk dienas laikā

*fīderējot vispirms tu ar tukšu barotavu piešauj attālumu, atrodi vietu, kur copēsi, pēc tam ,nepiesienot pavadiņu, 7-10 reizes pielādē barotavu, iemet noskatītajā vietā? ļauj barotavai nogrimt, noskaiti līdz desmit un ar asu piecirtienu izlādē barotavu, tas būs sākuma galds, pēc tam jau copējot centies lai iemetieni būtu ne retāki kā reizi 10-15 minūtēs. Piebarot ar roku vai kaķeni nevajag, jo jau sākot no 2 metru dziļuma tu vairs nevari pateikt precīzu vietu, kur guļ tava barotava, jo barotava iekrītot grimst pa citu trajektoriju nekā barības bumba, jābaro un jāķer ir tur, kur ir zivis, nevis tur, kur vari samest barību ar roku

* breksis tieši naktīs visaktīvāk barojās un iziet pašā seklumā, kur dienas laikā viņš nekad neparādās, tāpēc naktī viņu gaidīt pašā bedrē nevajadzētu, izejā no bedres var uzklāt labu galdu un puikas garām ejot apstāsies un nobaudīs ko esi viņiem sagatavojis

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 14:05 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā inc007

Vēlos iegādāties bolonēzi,nedārgu,bet sakarīgas kvalitātes,ko Jūs varētu ieteikt,kādu ņemt,ar kādu testu?Vai ar to var makšķerēt gan ezerā,gan straumē.Ir doma vienā vietiņā mēģināt līņus,nāk ārā arī ap 2 kg.Cik noprotu,tā ir tas pats kas teleskopiskā makšķere,kāda tad būtu atšķirība un cik garu to vajadzētu?Paldies.

Atbild Normunds Grabovskis

Bolonēze ir garposmu teleskopiskā makšķere ar atvieglotiem, no makšķeres tālāk atvirzītiem riņķiem, sākotnēji paredzēta pludināšanai upēs, tieši pludināšanai nevis ļoti tālai mešanai, jo pamatā bolonēzes ir 5-6-7-8 metri garas, tās visu laiku tur rokā un tās visumā ir diezgan trauslas prat rupju apiešanos un pārslogošanu, mūsu izpratnē klasiskā teleskopiskā makšķere ir 4-5 matri gara, ar pastiprinātiem riņķiem, bieži bvien biezāka materiāla, laika gaitā tas viss ir sajaucies un tautā pamazām par bolonēzi sāk saukt jebkuru teleskopisko kātu, principā jau ir vienalga, ka tikai var pamakšķerēt. Tavā gadījumā vis ticamāk vajadzīgs kāts ar testu līdz 20-25 gramiem un 5 metru garumā, pietiekoši ciets kāts, lai varētu viegli vadīt līni sev vēlamā virzienā un varētu strādāt straumē arī ar 12-15 gramus smagiem pludiem, pietiekoši garš, lai varētu pludināt upē. Nezinot aptuvenu cenu, konkrētu makšķeres modeli es tev ieteikt nevaru, mēs Salmo veikalos tirgojam gan Salmo gan vēl vismaz 5-7 firmu makšķeres, vienmēr uz vietas ir 40-50 veidu makšķeres no kurām var izvēlēties to ko vajag, pasaki aptuveno cenu diapazonu un es nosaukšu konkrētus modeļus un precīzas cenas

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 10:04 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Henrijs

Nopirku SALMO barību (līnis, karūsa) un esmu ļoti izbrīnīts, ka tai barībai nav gandrīz nekāds aromāts, ja salīdzina ar citu firmu barībām. Palasot Tavus rakstus CL, nebrīnos, ka Tu vienmēr raksti, ka uz 3 kg SALMO piejauc klāt 1 kg SENSAS (kas, cik noprotu, ir daudz aromātiskāka) un pluss vēl zeme. Jautājums tāds, vai ir efektīvi iebarot ar vienu pašu SALMO, vai arī SALMO ir tikai tāda kā fona barība, kas pate strādā švaki, bet kuru der sajaukt kopā ar kautko, piemēram, kapātām sliekām, tārpiem, motiļiem, kukurūzu, smaržas atraktoriem, atšķaidīt barību TRAPER vai SENSAS (kā Tu to dari)?

Atbild Normunds Grabovskis

Salmo barības ir labas pamat barības, kuras labi strādā arī vienas pašas, viņu pamatā nav ķīmisku aromatizatoru un smarža saglabājās visas copes garumā , atšķirībā no tevis minētās Traper barības, kuras pamatā tomēr ir ķīmiskie aromatizatori. Praktiskajā copē pats lietoju gan tīru Salmo barību, gan miksēju to ar Sensas, jo es vienbmēr eksperimentēju, ja pie ūdens esmu viens pats, tad lietoju tīru Salmo barību, jo zinu, ka tā strādā, ja apkārt ir vairāk veču un es gribu viņiem noņemt zivis, tad piejaucu klāt kādu no SENSAS dārgās sērijas barībām, kas ir stipri aromatizētākas , bet arī maksā 2 reiz dārgāk. Dzīvās ēsmas īespēju robežās jāliek klāt vienmēr un visām barībām, arī pašām dārgākajām, jo zivīm taču jādod iespēja pagaršot to uz ko tu viņas ķer, copē parasti ar barību uzklāj pirmo galdu, bet pēc tam pamatā var barot ar vai nu mazākām barības porcijām ar tārpu piedevu, vai pat tīri ar zemi un tārpiem, barību piemetot tikai pa retam, lai papildinātu galda aromātiku

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 09:54 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā kaza

Sveiki ! Ekspert ! Man tāds jautājums vai feeder kātu var arī izmantot kapru copē ? Un ar kādu testu feederi labāk ņemt makšķerējot ventā un citās lielās upēs ?

Atbild Normunds Grabovskis

Fīdera kātu pat ļoti labi var izmantot karpu copē, ja esi nobriedis šo kātu lietot gan karpai, gan tālai mešanai tad labāk ņem kātu ar testu līdz 120 gramiem, ja runātu par Salmo kātiem, tad Diamond sērijas fīderis maksā ap 60 latiem, Elite sērijas ap 75 latiem

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 09:43 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Vlad23

Sveiks Normund!

Gribu nopirkt Fīdermakšķeri + spoli. Copet pārsvara sanāk Lielupe un parejos ūdeņos apkārt Rīgai. Negribas pirkt neko dārgu, ka ari neko lēto. Ceru iekļauties kopa ar auklu 100 latos. Ko vari ieteikt šajā gadikuma. Paldies

Atbild Normunds Grabovskis

nu tā kā es esmu SALMO eksperts, tad par Salmo lietām arī šeit izstāstīšu, vari droši ņemt Diamond Feeder 100 (~53 lati) un Diamond Carprunner spolīti (~28 lati), auklu Elite Braid 0.12mm (~12 lati), kāts ir ar testu līdz 100 gramiem, spolīte ir mazākā no Bait-runneriem, kā radīta fīderim, aukla tāda kā pats copēju. Cenas saucu no Salmo veikaliem, citur tās var atšķirties

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 09:39 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Marich

Labdien,

Viens neliels jautājums Jums,liekot uz āķa baltos tārpus (mušu kāpurus) āķa gals ir jānosedz vai nav? Kā arī makšķerējot ar fīderi (Daugavā uz brekšiem) - kāds ir ieteicamais pavadiņas diametrs un garums (Pašlaik sienu ap 30-35 cm, 0,12 un 0,16) jau iepriekš paldies.

Atbild Normunds Grabovskis

āķa gals nav jānosedz, nedaru to ne sacensībās ne praktiskajā copē jau padsmit gadus un starpības nav nekādas, tas ir pie nosacījuma, ja nekabini baltos un 4. numura āķa, mušu kāpuriem parasti lietoju 16.-12. numura āķus, fīderim 10. numura āķi, fīderim pavadiņu tievāku par 0,14mm nelieku nekad, pamatā 0.16-0.18mm, jo pārsvarā cenšos fīderēt breksi, pietam Daugavā, kur akmeņu ir ļoti daudz un tievākas pavadas daudz ātrāk nodilst, pavadiņas garums pamatā ir ap 50 cm stāvošā ūdenī vai lēnā straumē, līdz 70 cm lielākā straumē

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 09:33 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Ugis_I

Sveiki Normund!

Nākošnedēļ braucu uz Latgali un esmu nolēmis pamēģināt noķert kādu samu. Nekad iepriekš nēesmu tos ķēris, tapēc lūdzu pastāstīt, kas man būtu jāņem vērā. Gatavojos izmēģināt gan grunteni, gan spiningu!

Jau iepriekš paldies par atbildi!

Atbild Normunds Grabovskis

diez vai es būšu labākais konsultants Daugavas samu ķeršanā, bet nu dažas lietas apstāstīt varu, gruntenei vajag likt monofilo auklu 0.33-0.40, monofilā aukla uz akmeņiem mazāk nodils kā pītā, ēsmai priekš gruntenes sagādā naktstārpus un vidēja izmēra (50-70 gr) ēsmas zivtiņas, gruntenei labāk liec vienu vienžubura āķi, jo tas mazāk aizķersies aiz grunts, āķus ņem palielus, jo uz āķa jāliek vismaz 5-7 naktstārpi, noteikti jāliek pavadiņa, jo sama mute ir kā asa rīve, labi noder mīkstas trosītes pavadiņas vai īsta kevlāra(ar metāla stieplīti vidū) pavadiņas.

par spiningu gan neko nepateikšu, esmu samus tikai velcējis

Atbildēts: 11.jūnijs 2009, 09:27 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā TracyMcGrady

Sveiks Normund! gribēju uzzināt tavu viedokli par līņiem Burtniekā!

kad...kur...kā?

jau iepriekš paldies!

Atbild Normunds Grabovskis

tā lai apzināti ķertu līņus Burtniekā man nav bijis, esmu pa kādam noķēris, kad copēju brekšus netālu no zālēm, tāpēc nekādus lielos noslēpumus atklāt nevarēšu, līņu tur ir daudz, bet vai kāds ir specializējies viņu ķeršanā nezinu

Atbildēts: 10.jūnijs 2009, 08:31 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager