labprāt kaut ko pastāstītu, bet.... pats tur esmu bijis tikai pāris reizes, tāpēc nemācēšu neko gudru izstāstīt, zivis tur ir un daudz, bet visnotaļ specifisks ezers

līnis nārsto maija beigās, jūnija sākumā, aukstos gados pat vēlāk, viss ir atkarīgs no ūdens temperatūras un līnis ir tā zivs, kura nārsta laikā neķerās, tos parasti labi ķer pirms un pēc nārsta, upēs līnis sāk ķerties uzreiz pēc ledus iziešanas, arī ezeros man pašam labākie lomi ir bijuši aprīļa beigās, kamēr vēl zāle nav sadīgusi, vairumā gadījumu vislabāk līņot ir ar pludiņmakšķeri, uz āķa slieciņas, mušu kāpuri

tās gan nav manas mīļākās upes, precīzāk neesmu šīs upes sevišķi labi apguvis, bet zinu, ka nupat ir sākusies ļoti laba raudu cope un iespējams, ka arī es šajās brīvdienās tur būšu. Patreiz drošāk ir braukt ar domu par raudām, jo tās kāpj pa straumi uz augšu un aktīvi barojās pirms nārsta, paņem kādu no gatavajām raudu barībām, samitrini, sajauc ar zemi 1:3 un viss notiksies, ēsmas gan vajadzētu sagādāt dažādas, vismaz mušu kāpuriem, plaucētām grūbām, vēlams ūdenstārpiem un slieciņām līdzi vajadzētu būt, tad jau copes procesā atradīsi ko zivtiņas grib

aizaugušiem dīķiem ir sava romantika un savi plusi, bet tos ir ļoti labi jāpazīst, lai pateiktu zivju uzturēšanās vietas, jo aizaugušos dīķos un ezeros zivju staigāšana lielos baros ir retums, tur bars jau skaitās desmit zivis, kas apgrūtina zivju meklēšanu un copi, katrā gadījumā pavasarī noteikti jāmeklē kaut kādas upītes vai vismaz strauta ieteka vai kāds seklāks ezera vai dīķa gals, kur noteikti savāksies gan brekši, gan līņi gan citas zivis, jo viņas sanāks sildīties un baroties, jo seklumā arī visi vabuļi pamostās ātrāk. Par barībām esam jau šajā sadaļā daudz runājuši, tāpēc patreiz neatkārtošos, katrā gadījumā pavasarī breksis nav stipri izvēlīgs, viņš ēd, zāļainās vietās vienīgā reālā makšķere ar ko vari kaut ko izdarīt ir pludiņmakšķere. Galvenais ievēro, lai nesanāk, ka barība izskrien cauri zāļu paklājam, bet ēsmu tur dabūt nevari, tad atliks tikai noskatīties kā zivis rokās pa dūņām, iesaku barot tikai tur, kur varēsi nolikt tārpu uz grunts.

Nemācēšu atbildēt uz šo jautājumu

Nekas labāks par veco labo avīzi nav izdomāts, tikai nevajag motiļus glabāt slapjā avīzē, bet gan sausā, motiļi paši izdala mitrumu, avīzi jāmaina reizi divās dienās, tārpus vajag izklāt plānā kārtiņā. Ja tārpus gribi saglabāt vairākas nedēļas, tad bez speciālā skalojamā sietiņa neiztikt, reizi dienās piecās izskalo tārpiņus, tas aizņem minūtes 15 uz 100 gramiem tārpu, apžāvē uz avīzes, tad ietin sausā avīzē un atpakaļ ledus skapī, ar motiļiem ir ko noņemties, bet nu bez viņiem arī nekādi nevar.

Sapalu copei piemērotāka būs gruntsmakšķere ar slīdošo svinu, ja es tevi pareizi saprotu, tad tu pie monofilās auklas gribi siet pītās auklas pavadiņu, priekškam? Pītās auklas pavadiņai nav nevienas priekšrocības, pietam vēl tik resnai auklai, pīto parasti liek kā pamatauklu un tad no monofilās uzsiet pavadiņu. Sapalu īstā cope sāksies nedaudz vēlāk , kad parādīsies maijvaboles, patreiz var izmantot mizgraužus, spāru kāpurus.

ja tavā vietā nav daudz makšķernieku un zivis nav izlepušas, tad vari izmantot barībā praktiski jebko, kaut vārītu prosu, putraimus vai grūbas, protams es vienmēr esmu teicis un teikšu, ka šīs putras nav labākais barošanai, bet ja galīgi nekā cita nav pie rokas, tad tas ir labāk kā nekas. Vari sajaukt rīvmaizi ar saulespuķu spraukumiem, pielikt nedaudz vaniļas, vai kādas citas garšvielas un tas jau strādās labāk, bet pats labākais ir izmantot gatavās barības, kuras var pašķaidīt ar zemi un strādā praktiski vienmēr, patreiz pavasarī ļoti labi strādā SALMO barības un SENSAS sērija CLUB, tās ir barības, kuras veikalā maksā zem 2 latiem kilogramā.

Zelta karūsa ir smuka zivs, bet tās neviena audzētava neaudzē, tavā gadījumā ir jāmeklē kāds dīķis kur tās saķert ar tīkliņu vai makšķerīti