Sveicināti! Varbūt tomēr vairāk tehniskāks jautājums, bet kādu eļļu jūs motoram izvēlaties motora reduktora.
Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.
Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:
Sveicināti! Varbūt tomēr vairāk tehniskāks jautājums, bet kādu eļļu jūs motoram izvēlaties motora reduktora.
Vecīt, es neesmu tehnisks cilvēks, manas zināšanas par motoriem aprobežojās ar to, ka zinu kā viņus palaist un kā noslāpēt, par eļļām un visu pārējo tev jāzvana uz attiecīgās firmas servisiem, par jautāšanu nav jāmaksā un veči, kas ir izkoduši šīs lietas parasti labprāt dod padomus.
Sveiks! Vai ir kādreiz pavasara (vai citā laikā) pusē gadījies copēt Bārtā? Varbūt vari padalīties ar kādu atskaitīti?
Ļoti interesanta upe, nu ļoti interesanta, biju tur gan tikai pāris reizes, tādā taisnā posmā, kur notika sacensības, citādāk tur copēt nav sanācis, patālu , lai brauktu uz vienas dienas copi, bet nu nostāstu ir dzirdēts daudz.
Labdien, Normunda kungs! Man jums ir viens jautājums! Vai esat makšķerējis ar vizuli Usmas ezerā? Ja esat, tad kādu vizuli vislabāk lietot līdaku ķeršanai?
Paldies jau iepriekš!
Diemžēl Usmas ezerā neesmu makšķerējis , nav sanācis , runājot par vizuļiem, ja runa iet par spiningošanu nevis velcēšanu, tad viens no maniem mīļākajiem vizuļiem ir un paliek rotējošais vizulis, līdakai lietoju 4. numura gareno lapiņu rotiņus sudraba vai zelta krāsā, ar vizuļiem jau ir tās, ka galvenais, lai tev pašam patīk, tad būs ticība māneklim, bez ticības nevar, es iesaku LUCKY JOHN rotiņus MAL 4, tiem ir tīra sudraba un zelta pārklājums un nedaudz smagāka lapiņa kā lielajam vairumam rotiņu, man šie vizuļi ir lieliski strādājuši gan Latvijā, gan Zviedrijā gan Krievijā
Sveiks Normund, Vai tagad var ķert Daugavā pie Jēkabpils brekšus un uz ko viņi tagad ņem, ja ņem? Paldies jau iepriekš!
Brekši neguļ ziemas miegu, tāpēc tos var ķert visu gadu, arī tagad, tikai jārēķinās ar to, ka Daugavas breksis uz savām nārsta vietām migrē lielus attālumus, tāpēc patreiz breksi noķert tur, kur tos ķēri vasarā būs pagrūti. Brekša ēdienkarte aukstajā laikā nav pārāk plaša, vislabāk strādā vecā labā lapu slieciņa, pietam reizēm viena slieciņa, citreiz vesels pušķītis, ja ir pieejams motilītis, var gan izmantot arī mušu kāpurus, makaronus un citas ēsmas, bet visstabilākie rezultāti tomēr ir uz sliekām un motiļiem.
Sveiks, Normund! Mani interesē šāda lieta, ir spoles un tās vajag katras sezonas beigās iztīrīt, sasmērēt un saeļļot! Es zinu, ka Rīgā var to izdarīt, bet uz Rīgu pārāk bieži nesanāk braukt. Varētu es to izdarīt pats, bet man nav nekādas informācijas, kāda smēre un eļļa jālieto! Es būtu ļoti pateicīgs, ja Tu varētu ieteikt, kādas smēres un eļļas lieto!? Un - varbūt ir informācija, kur tās nopirkt? Jau iepriekš paldies! Aivis
Pats savas spoles neeļļoju, jo man rokas aug no pakaļas, neko nemāku izdarīt, tāpēc nesu spoles uz darbnīcu, nokāpu lejā pie SĪMAŅA, tas ir SALMO servisa vadītājs un viņš pavisam godīgi atzinās, ka speciāls spoļu eļļas nemaz nav, ir servisā meistari lieto dažādas biezās (solidolveidīgas) eļļas, jo visas šķidrās eļļas ātri iztek, pietam nosmērējot visu ko vien var nosmērēt, tāpēc droši vari nopirkt jebkuru biezo smēru, piemēram gultņiem paredzētu, šāda smēre arī neizkusīs saulē, jo ir paredzēta lieliem karstumiem.
Sveiciens copes meistaram! Šopavasar, gan arī vasaras sākumā taisos izmēģināt vienu nelielu meža ezeriņu un tur pacopēt brekšus, gan citas tur mītošās zivis - līņus u.t.t. Ezers ir savienots ar krietni vien lielāku ezeru, no kura ik pavasari nāk iekšā lieli brekši (ir, protams, arī vietējie :). Šī mazākā ezera dziļums svārstās apm. no 0.8-3.0 metriem, kuram apakšā ir pabiezs dūņu slānis. Vasaras pusē lielākā daļa ezera krasta klāta ar lēpēm, kuru saknes reizēm spiningojot rada zināmas :) problēmas. Mana pludiņmakšķere ir 6m. SALMO ROYAL DIAMOND TELEROD kāts (6 posmi).
Mans jautājums Tev kā meistaram būtu apmēram šāds: Kādu pludiņmakšķerēšanas taktiku šeit pielietot, (resp. ieteicamākais makšķerēšanas attālums no krasta); kādu piemērot pludiņu un tā svaru; Un viens no vissvarīgākajiem - kā tad īsti šādā ūdenskrātuvē ar tik dūņainu gultni būtu pareizi zivis JĀIEBARO?
Tas nu it kā būtu puslīdz īsumā viss :) Paldies un ne asakas!
Izklausās ļoti interesants ezers, cik saprotu, tad runa iet par copi no krasta, ja pareizi saprotu, tad krasti ir purvaini un nedaudz pacelti virs ūdens, šādos ezeros copējot no krasta parasti tiek piekoptas divas taktikas, viena ir cope pie paša krasta, jo zivis nāk baroties tieši pie kājām, bet šādā gadījumā ir baigi klusu jāsēž un zivis nepienāk baros, tāpēc es parasti izvēlos citu taktiku, ja ezeram lielākie dziļumi ir tikai vidū, kur nevar aizmest, tad vienkārši izvēlos ērtāku vietu, piešauju attālumu, kurā pie attiecīga vēja varu precīzi iemest pludu un trāpīt barību, tas parasti ir ap 35-50 metriem no krasta, sabaroju un copēju. Savukārt, ja metiena attālumā ir kāda izteikta dziļuma kante, kaut vai kritums no tiem tevis minētajiem 0.8 metriem uz kādu 1.2 -1.5 metriem, tad uz breksi jācenšas iebarot šīs kantes lejas daļu, vai gadījumā ja slīpums ir tāds pagarš, tad maksimāli precīzi jāsabaro kaut kur slīpuma vidus, tad pērmet makšķeri pāri iebarotai vietai un klusiņām uzvelk ;ēsmu uz barotās vietas, tiesa dūņainā ezerā tuvāk ir pirmais variants, kad atrodi attālumu kurā vari ērti copēt. Ar barošanu ir tā, ka ja dziļums copes vietā ir neliels, nu 1-2 metri maksimums, tad barību ir jātaisa diezgan irdenu, tas nozīmē, ka nevajag likt klāt papildus saistvielas un arī pašu barību jātaisa tādu, lai tā aizlido līdz vajadzīgajai vietai, lēni nogrimst , bet dūņās neiegrimst, šādu efektu var panākt pieliekot gatavai barībai saulespuķu spraukumus, aptuveno puskilo spraukumu uz kilogramu barības, ezeros pats barību šauju ar barības kaķeni, kad piešauj roku, tad var panākt izcilu precizitāti. Barības mitrināšanai ir jāpieiet ļoti nopietni, jo ja tā būs pa šķidru , tad tā sasauks milzīgu daudzumu sīkzivju, kuras traucēs makšķerēt, ezeru īpatnība salīdzinājumā ar upēm ir tā, ka pirmajam barojumam jābūt diezgan palielam, nu bumbām 10 noteikti, pēc tam kādu brīdi, pat stundu, var lielas zivis nepienākt, jo ezerā zivis uz troksni ir bailīgākas kā upēs.
Sveiki, Gribētu uzzināt ko vairāk par barību brekšiem. Precīzāk, ar ko iebarot? esmu izmēģinājis dažas receptes, bet panākumi netika gūti. varbūt varat ieteikt kādas īpašas sastāvdaļas, kas būtu breksim neatvairāmas? vai varbūt ieteikt kādu konkrētu recepti. Būšu ļoti pateicīgs!
Brīnumi nenotiek vecīt, ir tikai viena pamat patiesība, BREKSI VAR NOĶERT TIKAI TUR, KUR VIŅŠ IR, citās vietās to izdarīt ir pagrūti. Ja tavi eksperimenti ar barību ir bijuši neveiksmīgi vietās, kur veči velk brekšus, tad jā, problēma ir, bet ja vietās, kur arī citi pie brekša netiek, tad nepārdzīvo.
Par barībām un receptēm lasi aprīļa CL , tur būs liels raksts par lielāko daļu šogad veikalos sastopamajām barībām, arī pa kādai receptei, bet kā jau teicu, brīnumbarības nav, ir labas barības, kuras labs makšķernieks , pareizi pasniedz zivīm.
Sveiki. Varētu pateikt kad sākas Vimbu cope, ko likt gruntenei galā (esma). Garums līdz cik tas drīkst ņemt. Tā kā dzīvoju Siguldā būtu jāaiziet. Varbūt kāds padoms to makšķerēšanā. Paldies!
Vimbu cope ir jau sākusies un iet pilnā sparā, bet pagaidām Ventā, Bārtā un Lielupē, Gauja tomēr ir ziemeļnieciskāka un izteikti du;lķaināka, tas pateicoties milzīgajam smilšu daudzumam, zinu, ka Valmierā kāds pa kādai vimbai izvelk, bet tās ir vietējās.
Kā labu ēsmu varu ieteikt garneles gabaliņu ar motiļu piedevu, tādu kumosu iekāro arī sapals un breksis, bet ja motiļa nav, tad var garneli ar slieciņi, slieciņu vienu pašu, gaļinieki ar slieciņu. Svarīgāk ir trāpīt uz vimbu takas, tad cope būs praktiski uz jebkuru ēsmu
Labdien! Plānojot vasaras atpūtu ir doma iepeldēt un pamakšķerēt ari Latvijas jūras ūdeņos. Šinī sakarā gribas jautāt, kā ar makšķerēšanas karti, vai lai viņu iegādātos ir jau iepriekš jāmēro simtiem kilometru ceļš, varbūt ir kāda cita iespēja. Bez tam laiva būs ari vairāki makšķernieki. Iepeldēt kāda Latvijas ostā nav plānots. Šajā pašā sakarā jautājums arī par zivju daudzumu lomā paturamo. Vai Igaunijas ūdeņos, kur nav ierobežots loma paturamais daudzums, kas īpaši ir jānodala, vai arī pārsniedzot Latvija paturamo zivju daudzumu šis jau būs pārkāpums. Negribētos sabojāt atputu, bet kā darīt, lai būtu likumīgi. Tad vēl gribētos pajautāt kur var apskatīt Vides inspektoru atšķirības zīmes uz bortiem un apliecību paraugus, negribētos ielaisties nepatīkamās sarunas svešvalodā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Principā jautājums ir par to, uz kādiem signāliem mums vēl jāatbild, nu izņemot starptautiski pieņemtos signālus, kas ir saprotami, kā reaģēt uz uzbļāvieniem no citas laivas! Ir diemžēl šinī lietā nepatīkama pieredze kolēģiem, kuri neprata Latviešu valodu, bet izpildīt prasību un kontaktēties ar inspektoriem Valsts valodā diemžēl visi tūristi nav gatavi. Kādi būtu Jūsu ieteikumi? Paldies!
Diemžēl uz šo jautājumu es laikam nevarēšu atbildēt , jo par copi tik dziļi jūrā un visu pārējo neesmu interesējies, es tev ieteiktu ar šo jautājumu griezties pie Stikuta kunga, to vari izdarīt caur www.fishing.lv lapu, iekopē tur šo jautājumu un domāju, ka saņemsi kompetenta cilvēka atbildi
Nu sveiks Profiņ! Beidzot arī es esmu sadūšojies tev šo to pajautāt. Saki man ko tu domā par grūbām kā iebarojamās ēsmas sastāvdaļu? Man pašam liekas, ka tās nav diez ko labas lielā daudzumā, jo tā taču ir smaga barība un vai brekši ar to nepārēdas un vairs neķeras ilgu laiku? Pats to esmu izbaudījis uz savas ādas, man Ventā ir sava brekšu vietiņa, kurā es tos īpaši cenšos nepārbarot, bet tikai pieturēt. Reiz bija gadījums, ka mana vietiņa bija aizņemta un tur sēdēja divi kungi un skaļi lielījās ar visiem "MĀTES" vārdiem, ka esot paikas d-h un zivis arī būšot d-h, bet beigās čiks vien bija, jo gandrīz divus spaiņus sagāza iekšā ar grūbām. Savukārt, kad es tiku savā vietā, tad pat nedēļu nekā sakarīga nebija. Tad nu, lūdzu, apskaidro man cik tās grūbas ir labas un cik sliktas? Ar vislielāko cieņu Jurchix! PALDIES.
Savu viedokli par grūbām kā barības sastāvdaļu esmu paudis jau daudz kārt, ir tikai viens attaisnojums to lietošanai, grūbas ir lētas, tas arī viss, visvairāk mani kaitina, ja par makšķerēšanas dārdzību sāk runāt cilvēki, kas uz copi atbrauc jaunās mašīnās, upmalā izder alkoholu kas vērtībā trīs reizes pārsniedz visa viņu inventāra vērtību un tad sāk žēloties, ka barības paka maksā divi lati, vai ka atļauja maksā pieci lati, tad es kļūstu diezgan rupjš. Kā barība grūbas var sabojāt jebkuru copes vietu, sevišķi jau vasarā, pats zini, ka vajag tikai dažas stundas saulē un b grūbai jau ir skābums klāt, tieši tas pats notiek arī siltā ūdenī, ja visas gatavās barības sadalās sīkās daļiņās un tās izēd visa zemūdens radība, tajā skaitā visādi vabuļi un kukaiņi, pat vēži, tad grūbas kā iemestas pikā tā arī stāv, cik nu var tik zivis apēd, bet tā ir labi ja puse, pārējais tur guļ kā klimpa, seklos līčus, dažādus dīķus ar grūbām(arī citām putrām) var sabojāt uz visu sezonu. Pats jau gadus desmit vismaz grūbas izmantoju tikai un vienīgi kā ēsmu raudām un baltajiem sapaliem. Ja gribi visas sezonas garumā pieturēt breksi vienā vietā, tad iesaku izmantot granulēto kombikormu, ik pa pāris dienām ieber pa kādam kilogramam un zivis tur tusēsies visu laiku, atnākot uz copi iedod zivīm kaut ko biki labāku, viņas uzreiz noreaģēs. Ja tu pie upes nedzīvo, tad met skopumu pie malas un pērc gatavās barības, no aprīļa sākuma veikalos būs lielisks vidējās klases barību piedāvājums, SALMO breksis, NG MIX breksis – šo barību autors esmu es , tad vēl poļu DRAGON breksis, ANIMUS FISHING breksis – visas šīs barības veikalos maksās ap un zem 2 latiem, uz vienu copi vajag 3 kg barības un 5-6 kg zemes, kādu slieku ko piegriezt saraksi pats, bet toties zivis ķersies visas dienas garumā un arī vietu nesabojāsi