Līņi nestaigā lielos baros, nu vienīgi Lielupē viņi reizēm savācās baros, ezeros jau pamatā viņi klīst pa 2-3, tiesa ir rajoni, kur viņi uzturās biežāk, tāpēc ļoti reti ir gadījumi, kad var līņus vilkt vienu pēc otra, ir, bet ļoti reti, pamatā jau vienas copes loms arī sastāda tos 3-5 mēra līņus, kas patiesība ir labs loms. Līni uz vietas noturēt nevar, bet var panākt , ka viņš ik pa brītiņam pienāk uz barotās vietas, jo no pilna galda aiziet viņš nevar, pats līņu copei lietoju gatavās līņu barības, SALMO, NG MIX, SENSAS, visas šīs barības var pašķaidīt ar saulespuķu vai rapšu spraukumiem, var jaukt savstarpēji, galvenais netaisīt pārāk cietas un smagas barības bumbas, lai tās neiegrimst dūņās.

Tas ir tas pats kanāls, caur kuru migrē visas Baltezeru zivis, pats esmu makšķerējis turpat pie tilta, pa kilometram uz katru pusi, tiesa ar auto novietošanu tur ir pašvaki, jo negribās jau traucēt tur dzīvojošajiem cilvēkiem, tāpat jau uz copmaņiem viņi skatās šķībi, bet šur tur jau mašīnai vieta ir. Kanāls ir interesants, tūlīt sāks staigāt zivtiņas, tad tur varēs labi pacopēt, tiesa jāpaskatās kā tur ir ar liegumiem, jo lielā daļā kanālu ir liegumi līdz 1. jūnijam.

Vecīt, es neesmu tehnisks cilvēks, manas zināšanas par motoriem aprobežojās ar to, ka zinu kā viņus palaist un kā noslāpēt, par eļļām un visu pārējo tev jāzvana uz attiecīgās firmas servisiem, par jautāšanu nav jāmaksā un veči, kas ir izkoduši šīs lietas parasti labprāt dod padomus.

Ļoti interesanta upe, nu ļoti interesanta, biju tur gan tikai pāris reizes, tādā taisnā posmā, kur notika sacensības, citādāk tur copēt nav sanācis, patālu , lai brauktu uz vienas dienas copi, bet nu nostāstu ir dzirdēts daudz.

Diemžēl Usmas ezerā neesmu makšķerējis , nav sanācis , runājot par vizuļiem, ja runa iet par spiningošanu nevis velcēšanu, tad viens no maniem mīļākajiem vizuļiem ir un paliek rotējošais vizulis, līdakai lietoju 4. numura gareno lapiņu rotiņus sudraba vai zelta krāsā, ar vizuļiem jau ir tās, ka galvenais, lai tev pašam patīk, tad būs ticība māneklim, bez ticības nevar, es iesaku LUCKY JOHN rotiņus MAL 4, tiem ir tīra sudraba un zelta pārklājums un nedaudz smagāka lapiņa kā lielajam vairumam rotiņu, man šie vizuļi ir lieliski strādājuši gan Latvijā, gan Zviedrijā gan Krievijā

Brekši neguļ ziemas miegu, tāpēc tos var ķert visu gadu, arī tagad, tikai jārēķinās ar to, ka Daugavas breksis uz savām nārsta vietām migrē lielus attālumus, tāpēc patreiz breksi noķert tur, kur tos ķēri vasarā būs pagrūti. Brekša ēdienkarte aukstajā laikā nav pārāk plaša, vislabāk strādā vecā labā lapu slieciņa, pietam reizēm viena slieciņa, citreiz vesels pušķītis, ja ir pieejams motilītis, var gan izmantot arī mušu kāpurus, makaronus un citas ēsmas, bet visstabilākie rezultāti tomēr ir uz sliekām un motiļiem.

Pats savas spoles neeļļoju, jo man rokas aug no pakaļas, neko nemāku izdarīt, tāpēc nesu spoles uz darbnīcu, nokāpu lejā pie SĪMAŅA, tas ir SALMO servisa vadītājs un viņš pavisam godīgi atzinās, ka speciāls spoļu eļļas nemaz nav, ir servisā meistari lieto dažādas biezās (solidolveidīgas) eļļas, jo visas šķidrās eļļas ātri iztek, pietam nosmērējot visu ko vien var nosmērēt, tāpēc droši vari nopirkt jebkuru biezo smēru, piemēram gultņiem paredzētu, šāda smēre arī neizkusīs saulē, jo ir paredzēta lieliem karstumiem.

Izklausās ļoti interesants ezers, cik saprotu, tad runa iet par copi no krasta, ja pareizi saprotu, tad krasti ir purvaini un nedaudz pacelti virs ūdens, šādos ezeros copējot no krasta parasti tiek piekoptas divas taktikas, viena ir cope pie paša krasta, jo zivis nāk baroties tieši pie kājām, bet šādā gadījumā ir baigi klusu jāsēž un zivis nepienāk baros, tāpēc es parasti izvēlos citu taktiku, ja ezeram lielākie dziļumi ir tikai vidū, kur nevar aizmest, tad vienkārši izvēlos ērtāku vietu, piešauju attālumu, kurā pie attiecīga vēja varu precīzi iemest pludu un trāpīt barību, tas parasti ir ap 35-50 metriem no krasta, sabaroju un copēju. Savukārt, ja metiena attālumā ir kāda izteikta dziļuma kante, kaut vai kritums no tiem tevis minētajiem 0.8 metriem uz kādu 1.2 -1.5 metriem, tad uz breksi jācenšas iebarot šīs kantes lejas daļu, vai gadījumā ja slīpums ir tāds pagarš, tad maksimāli precīzi jāsabaro kaut kur slīpuma vidus, tad pērmet makšķeri pāri iebarotai vietai un klusiņām uzvelk ;ēsmu uz barotās vietas, tiesa dūņainā ezerā tuvāk ir pirmais variants, kad atrodi attālumu kurā vari ērti copēt. Ar barošanu ir tā, ka ja dziļums copes vietā ir neliels, nu 1-2 metri maksimums, tad barību ir jātaisa diezgan irdenu, tas nozīmē, ka nevajag likt klāt papildus saistvielas un arī pašu barību jātaisa tādu, lai tā aizlido līdz vajadzīgajai vietai, lēni nogrimst , bet dūņās neiegrimst, šādu efektu var panākt pieliekot gatavai barībai saulespuķu spraukumus, aptuveno puskilo spraukumu uz kilogramu barības, ezeros pats barību šauju ar barības kaķeni, kad piešauj roku, tad var panākt izcilu precizitāti. Barības mitrināšanai ir jāpieiet ļoti nopietni, jo ja tā būs pa šķidru , tad tā sasauks milzīgu daudzumu sīkzivju, kuras traucēs makšķerēt, ezeru īpatnība salīdzinājumā ar upēm ir tā, ka pirmajam barojumam jābūt diezgan palielam, nu bumbām 10 noteikti, pēc tam kādu brīdi, pat stundu, var lielas zivis nepienākt, jo ezerā zivis uz troksni ir bailīgākas kā upēs.

Brīnumi nenotiek vecīt, ir tikai viena pamat patiesība, BREKSI VAR NOĶERT TIKAI TUR, KUR VIŅŠ IR, citās vietās to izdarīt ir pagrūti. Ja tavi eksperimenti ar barību ir bijuši neveiksmīgi vietās, kur veči velk brekšus, tad jā, problēma ir, bet ja vietās, kur arī citi pie brekša netiek, tad nepārdzīvo.

Par barībām un receptēm lasi aprīļa CL , tur būs liels raksts par lielāko daļu šogad veikalos sastopamajām barībām, arī pa kādai receptei, bet kā jau teicu, brīnumbarības nav, ir labas barības, kuras labs makšķernieks , pareizi pasniedz zivīm.