Diemžēl uz šo jautājumu es laikam nevarēšu atbildēt , jo par copi tik dziļi jūrā un visu pārējo neesmu interesējies, es tev ieteiktu ar šo jautājumu griezties pie Stikuta kunga, to vari izdarīt caur www.fishing.lv lapu, iekopē tur šo jautājumu un domāju, ka saņemsi kompetenta cilvēka atbildi

Savu viedokli par grūbām kā barības sastāvdaļu esmu paudis jau daudz kārt, ir tikai viens attaisnojums to lietošanai, grūbas ir lētas, tas arī viss, visvairāk mani kaitina, ja par makšķerēšanas dārdzību sāk runāt cilvēki, kas uz copi atbrauc jaunās mašīnās, upmalā izder alkoholu kas vērtībā trīs reizes pārsniedz visa viņu inventāra vērtību un tad sāk žēloties, ka barības paka maksā divi lati, vai ka atļauja maksā pieci lati, tad es kļūstu diezgan rupjš. Kā barība grūbas var sabojāt jebkuru copes vietu, sevišķi jau vasarā, pats zini, ka vajag tikai dažas stundas saulē un b grūbai jau ir skābums klāt, tieši tas pats notiek arī siltā ūdenī, ja visas gatavās barības sadalās sīkās daļiņās un tās izēd visa zemūdens radība, tajā skaitā visādi vabuļi un kukaiņi, pat vēži, tad grūbas kā iemestas pikā tā arī stāv, cik nu var tik zivis apēd, bet tā ir labi ja puse, pārējais tur guļ kā klimpa, seklos līčus, dažādus dīķus ar grūbām(arī citām putrām) var sabojāt uz visu sezonu. Pats jau gadus desmit vismaz grūbas izmantoju tikai un vienīgi kā ēsmu raudām un baltajiem sapaliem. Ja gribi visas sezonas garumā pieturēt breksi vienā vietā, tad iesaku izmantot granulēto kombikormu, ik pa pāris dienām ieber pa kādam kilogramam un zivis tur tusēsies visu laiku, atnākot uz copi iedod zivīm kaut ko biki labāku, viņas uzreiz noreaģēs. Ja tu pie upes nedzīvo, tad met skopumu pie malas un pērc gatavās barības, no aprīļa sākuma veikalos būs lielisks vidējās klases barību piedāvājums, SALMO breksis, NG MIX breksis – šo barību autors esmu es , tad vēl poļu DRAGON breksis, ANIMUS FISHING breksis – visas šīs barības veikalos maksās ap un zem 2 latiem, uz vienu copi vajag 3 kg barības un 5-6 kg zemes, kādu slieku ko piegriezt saraksi pats, bet toties zivis ķersies visas dienas garumā un arī vietu nesabojāsi

Kātiņš nav slikts, tas ir kompozīt materiālu kātiņš, labs, lai saprastu kas tas ir mačmakšķere, šīs makšķeres cenai veikalos vajadzētu būt ap 22-23 latiem, tā ka tu vēl vari ietaupīt. No spolēm es tev ieteiktu iegādāties paātrināta pārnesuma spoli SALMO DIAMOND XRC RD, 30 izmēru, tā ir 6 gultņu spolīte, kura lieliski iederēsies pie tava kātiņa un ja vien nebāzīsi to tīšu prāt smiltīs, tad gadus 3-4 tā tev nokalpos godam, spoles cena veikalos būs ap 18 latiem.

Tā pamatīgi nosmējos lasot tavu jautājumu, acīm redzot kāds kaut ko nav sapratis, visticamāk, ka tavs draugs, peldošajiem kombinezoniem ir jānotur cilvēks virs ūdens vismaz 20 minūtes, līdz mirklim, kamēr ierodas glābēji, tieši tādēļ kombinezonu augšdaļa parasti ir spilgti krāsota ar atstarojošām uzšuvēm. Peldošajos kombinezonos peldošais materiāls ir kostīma augšdaļā, lai tieši ķermeņa augšdaļa atrastos virs ūdens.

Ja šo tērpu iemet ūdenī vienu pašu, tad tas pēc mirkļa sasūcas ar ūdeni un lēni nogrimst, toties ja to uzvēl cilvēks, aiztaisa visus rāvējslēdzējus , savelk klipšus uz piedurknēm un virs zābakiem, tad iekrītot ūdenī izveidojās kaut kas līdzīgs balonam, pirmkārt jau tas neļauj noiet zem ūdens jau pašā ielūzšanas mirklī, tātad cilvēks nedabū aukstuma šoku, un otrkārt gaiss strādā kā papildus glābšanas riņķis. Pats esmu ielūzis reizes 5 un tieši pateicoties peldošajam kombinezonam vienmēr esmu veiksmīgi saviem spēkiem ticis atpakaļ uz ledus, noskurinājies un turpinājis copēt, tiesa vienreiz Peipusā nebiju aiztaisījis centrālo rāvājslēdzēju un piesmēlu kombinezonu kā maisu, bet tur jau pats esmu vainīgs. Kombinezona peldētspējas ilgums ir atkarīgs no lietotāja, jo ja kombinezons pēc copes tiek žāvēts uz radiatoriem, ja to cenšās izmazgāt veļas mašīnā, tad tas jau pēc pāris mēnešiem kļūs tikai lupata, jo gan auduma membrāna, gan peldošie ielikņi no karstuma un ķīmisku vielu iedarbības zaudē savas īpašības.

Ideāla vieta, kur makšķerēt ir kanāls starp abiem ezeriem, tur taču balto zivju ir lērums, arī pa smukam breksim reizi pa reizei trāpās, pats šogad pa vakariem daudz laika pavadīšu Bukultu kanālā, tiesa vietējie stāsta, ka zivju esot mazāk kā kādus gadus atpakaļ, bet zivju tur vēl ir pietiekoši, kā ne kā visas Baltezeros ienākošās zivis iet caur šo kanālu, tur ir smukas raudas, praktiski vienmēr var „atvērt” brekšukus, voblai derīgas zivis. Gauja pie Ādažiem man vēl ir pasvešs rajons, bet zinu, ka vasarā tur ir gan brekšuku gan raudu bari, izcili smuki asari, tā ka patiesībā jau ap Rīgu ir ļoti daudz labu copes vietu, vajag tikai sākt copēt, vienu gan es gribu ieteikt, nesāc copēt bez iebarošanas, sabojāsi iespaidu par procesu.

Lasu tavu jautājumu un smaidu, jo bija laiks, nemaz ne tik sen , kad arī es staigāju gar Dikļu dzirnavu dīķi un vienkārši skatījos uz tām milzīgajām karpām, kas tur gulēja saulītē, pat muguras spuras no ūdens izbāzušas, smuki. Patiesībā jau viss ir vienkārši, ja ir zivis, tad viņas ēd, lielai zivij vajag ēst daudz, tātad tikai jāatrod kur viņām ir galds, vai arī šāds galds jāuztaisa pašam. Ja ar lielajām karpām kopīgu valodu atrast tev var būt biki grūtāk, jo viena lieta ir piespiest to karpu pieķerties, otra lieta ir viņu arī izvilkt, pat nezinot cik tev ir gadu un kāda tev ir pieredze, uzreiz pieļauju, ka neesi gatavs, ka karpa pirmajā skrējienā notīs no tavas spoles metrus 70 auklas vismaz. Bet nu ar brekšu puikām, lielajām raudām un līņiem jau nu kopīgu valodu var atrast, tikai vajag pacietību, pavēro, kur breksis visvairāk spēlējās, vai kur veči viņus ķer, tad pamēģini zivis tur pabarot kādas dienas trīs iepriekš, teiksim ieberot katru dienu pa 3-5 kg applaucēta kombikorma vai kādas no lētākajām gatavajām barībām, pēc tām salasi mazas slieciņas, nopērc gaļinieciņus, salasi ūdenstārpus , apsēdies savā iebarotajā vietiņā un zivis tev pateiks paldies par cienastu.

Manā izpratnē ļoti maziņi āķīši ir 22.-26. numurs, maziņi 18.- 20., normāli 14.- 16. numura āķi, lieli 10.-12., atgādināšu, ka runa iet par balto zivju ķeršanu, mačos pamatā makšķerēju ar 16.-18. numura āķiem un zivju, kas noraujās praktiski nav, ja vien nepieķeras kāda karpa, mačos gan lielākais breksis man ir bijis 2.8kg, noķerts uz 18.numura tieviņu āķiti un 0.10 mm pavadiņu, tiesa tas ir ar štekeri. Praktiskajā copē pats iecienītākais āķa izmērs man ir 14., pamatā lietoju COBRA āķus , precīzāk sarkanos MIRAGE sērijas āķus, tie ir vidēji resni, asi, klasiskas formas āķi, uz kuriem var spraust gan motili, gan gaļiniekus, gan grūbu un maizes bumbiņu. Patiesībā jau āķa izmērs jāizvēlas tikai un vienīgi vadoties no ēsmas izmēra, toties āķa resnums jau ir atkarīgs no makšķerēšanas veida, jo ja piemēram štekerim zivs rāvienus slāpē amortizatora gumija, tad jau bezriņķu makšķerei to dara pats kāts un ja makšķere ir vidēji cieta vai cieta, tad tas pats āķītis, ar kuru uz štekeri varēja vilkt breksi pēc brekša, piesiets pie bezriņķu bmakšķeres vai bolonēzes sāks liekties vaļā jau pie vidēji lielas zivs. Mans ieteikums tev , samazini āķa izmēru uz 12., pavadiņas izmēru uz 0.14mm un redzēsi, ka zivju patiesībā ir stipri vairāk kā tu domāji , lielas zivis ir pietiekoši gudras, viņas lieliski redz tavu enkuru auklas galā, manuprāt lielākā problēma kāpēc tev nosprūk zivis ir tā, ka tu pats sāc stresot un stiept to nabaga zivi no ūdens par visām varītēm, ļauj viņai nogurt, izbaudi mirkli, jo makšķerēšana nav tikai zivju ieguves veids, makšķerēšana ir dzīvesveids .

Boloņas makšķere – polonēze – teleskopiskā makšķere ar riņķiem ir viens un tas pats, vienkārši par bolonēzēm tiek uzskatītas makšķeres virs 6 metri, bet tas arī ir tāds virspusējs dalījums. Lielos vilcienos par bolonēzi var nosaukt jebkuru teleskopisko makšķerkātu, es jau CL redaktoram teicu, ka nevajag izgudrot vai tulkot burtiski terminus, sevišķi slikti, ja to dara cilvēks, kurš nesaprot ko dara.

Manos tekstos šīs makšķeres vienmēr tiek sauktas par bolonēzēm , tā kā tās sauc lielākā daļa Eiropas makšķernieku, tieši tāpat kā feeder mēs Latvijā saucam par fīderi, mach makšķeri es saucu par mačkātu vai mačmakšķeri.

Breksis neguļ ziemas miegu un jums tur ir superīgas bedres un atstraumes kur brekši uzturās visu gadu, protams, ka tā var nebūt vasaras cope, bet pie brekša tikt var, protams, ja upē ir pilnīga kafija, tad cope paliek diezgan jocīga, tomēr gan jau zini kādu klusāku līci vai kādas upeles ieteku, kur ūdens ir biki dzidrāks un lēnāks, galu galā galvenais taču ir process.