Interesanti kur tad tas breksis bez barošanas ķerās, pačuksti, es tādu vietu nezinu, jo zem vārda ķerās saprotu nevis 1-2 noķertas zivis, bet gan mērķtiecīgu brekšu ķeršanu ar 10-20-30 noķertām zivīm. Breksis ēd visu gadu, upēs tas aktivizējās praktiski uzreiz pēc ledus iziešanas, tāpēc arī pats pamatā brekšoju upēs, tur zivis ir mazāk kaprīzas, Ventā un Salacā jau patreiz februāra beigās , marta sākumā var mērķtiecīgi ķert brekšus. Receptes neturu noslēpumā, šī ir mana iecienītākā barība, tiesa šīs barības Latvijā būs tikai uz marta vidu : 2 kg BRUDA breksis, 1 kg SENSAS breksis, 0.3 kg BRUDA barības līme, šos komponentus var sajaukt jau mājās un uzreiz sadalīt 2 vienādās daļās un sabērt atsevišķos maisos. Pie upes vienu daļu ieber spainī, un mitrina šo barību ar melases un ūdens maisījumu, bet tas nav tik būtiski, var ar tīru ūdeni, barības mitrināšanas process ir intīms pasākums, barību ir jājūt, lai to nepārmitrinātu, bet arī lai tā nebūtu pārāk sausa, tad tā ātrāk izskalosies. Kad barība ir samitrināta, tai ļauj minūtes 10 piebriest, vēlreiz samaisa un pievieno 3-5 kilogramus zemes, es parasti lieku 5-6 kg, visu kārtīgi samaisu, ja vajag, tad biki samitrinu, lai var veidot cietas bumbas, tad pievienoju nedaudz motiļu vai kapātu slieku, ja motiļu, tad uz dienu ar gramiem 100 pietiek, sākumā pielieku gramus 20, galvenais lai viņi vispār tur būtu. Startā lieku bumbas 5-7, tālāk jau kā brekši prasa. Aukstā laikā barībai pievienot tārpus ir pad daudz svarīgāk kā siltā, jo bieži vien breksis reaģē tikai uz tārpiem.

Teorētiski ķerās, tikai jūra ir daudz neprognozējamāka par iekšējiem ūdeņiem , tāpēc bieži vien jūrā ir krasta straume, kas nes zāles un dažādas drazas, kas padara makšķerēšanu praktiski neiespējamu, tāpēc vislabāk par ikdienas ativitātēm jūrā vari uzzināt lapā zive.lv, kur veči reizēm padalās ar informāciju kā, kur un uz ko.

Vimba upēs ir visu gadu, lielais pavasara gājiens Ventā un Lielupē sākās jau no rudens un ar lielajiem pavasara ūdeņiem vimba kāpj ļoti ātri, palasies internetā, vimbu jau velk pilnā sparā. Par ēsmām, ja runa iet par gruntsmakšķeri, tad mana mīļākā ēsma tomēr ir un paliek izlobītas garneles gabaliņš(ar nazi sagriežu tādas tabletītes) un 3-5 motiļi uz āķa, šādu kumosu nesmādēs ne breksis, ne sapals un protams, ka ne pati vimba. Es nelieku lielus kumosus, jo vimba jau nav cūka, bet gan tāda vidēji liela zivs, tieši šī iemesla dēļ arī āķus, precīzāk plastmasas vai spilgti krāsotas svina mormiškas izvēlos ar 12., maksimums 10. numura āķiem, praksē ir pierādījies, ka pludināšanai un vieglajai gruntsmakšķerei spilgtas mormiškas ir daudz rezultatīvākas par plikajiem āķiem, sevišķi jau pašā agrā pavasarī, kamēr ūdens nav noskaidrojies, priekšroku dodu zaļi sarkanām, fosforizēti sarkanām, zaļām mormiškām.

Pats vimbas ķeru tikai tad, ja neķerās brekši , raudas vai baltie sapali, jo vimbu kulinārās īpašības tā arī neesmu sapratis. Pavasaros visvairāk makšķerēju Salacā, bet kā vimbu upe Salaca ir beigusies, vēl jau zivis ir, bet ne tuvu tam cik to bija vēl gadus 5 atpakaļ un te pie vainas nav makšķernieki, bet gan dabas procesi, jo piemēram pavisam netālajā Pērnavas upē vimbu ir ļoti daudz, neskatoties uz to, ka Igauņiem nav ķeramo vimbu skaita ierobežojuma . Gaujā iecienīta pamatā ir tikai gruntsmakšķerēšana, sevišķi jau agrā pavasarī, kamēr palu ūdeņi neļauj straujajos upes posmos makšķerēt ar pludiņu. Starp citu Salacā jau gadus 3 pavasaros ir aizliegt izmantot gruntsmakšķeri.

Pieļauju, ka šis punkts nav tā īsti atrunāts, lai gan man pa galvu jaucās kaut kāds datums 1. marts, bet varu kļūdīties, ja tas tevi tiešām interesē, tad ieej fishing.lv lapā un uzprasi to J.Stikutam, cilvēkam, kurš ir bijis klāt pie lielākās daļas noteikumu izstrādes

Sliekas un naktstārpi, arī motilis, lielu asari gan biežāk var noķert uz mazo ēsmas zivtiņu, pludiņa izmēram un krāsai nozīmes nav, asaru copei ir ieteicami apaļu formu pludiņi, tie vairāk šūpojās un kratās viļņos, tādējādi kustinot ēsmu, asaris ir plēsējs un viņam visādi lēkājoši tārpi nepatīk, tāpēc viņš klūp virsū un ēd to tārpu nost.

Pēdējos pāris gadus es to vien daru kā testēju auklas, jo esmu SALMO firmas eksperts un mēs pa visu pasauli meklējam auklas, lai jau nākošajā sezonā varētu piedāvāt pilnīgi jaunu auklu kolekciju, ja runājam par tām auklām, kas ir nopērkamas veikalos šobrīd, tad es lietoju divas, BROWNING FEEDER, tāda tumši sarkana aukla un SHIMANO TEHNIUM, pelēka, necaurspīdīga aukla. Šīs auklas lietoju tikai uz tiem mačkātiem, ko izmantoju mačos, ikdienas copē parasti iztieku ar SALMO EVOLUTION aukliņu, tinu uz spoles 0.20mm auklu, parasti jau aukla nepaspēj novecot, kaut kur ik pa laikam kaut ko norauju, tāpēc sanāk, ka uz biežāk lietojamām makšķerēm sezonas laikā auklu nomainu 2 reizes, tāpēc tā vienmēr ir svaiga.

Ezera dziļumam ar barības izvēli nav nekāda sakara, piemēram es ar vienām un tām pašām barībām strādāju gan upē, gan ezerā, mainās tikai barības konsistence un pievienotās zemes daudzums. No tava jautājuma ir grūti saprast par kuru gada laiku tu runā, ja par ziemu, tad paskaties dažas atbildes augstāk, ja par vasaru, tad tā brekšu ēdienkarte nedaudz pamainās, patreiz par to nerunāšu, bet nākot tuvāk vasarai par šo tēmu būs ļoti daudz kas rakstīts gan CL žurnālā, gan manā interneta lapā, droši vien, ka arī šeit.

Paņem 0.4 auklu un varēsi ar to mušas sist, bet ja nopietni, tad ne jau auklā ir vaina, vaina ir tikai un vienīgi pieredzē, arī laika apstākļos un pat tajā kā tu sēdi, jo aukla tievāka, jo tā vairāk pinās ziemā, jo tā daudz vieglāk pakļaujās vismazākajām vēja plūsmām, tāpēc es ieteiktu makšķerējot ar tievām auklām (ziemā) pamest makšķerīti sānis, tādējādi tev ap rokām un kājām appīsies mazāk auklas, patiesībā jau 0.12 ir resna aukla, tāpēc ja gribi vienmēr būt ar lomu un iemācīties makšķerēt, necenties asaru, raudu un citu vidēji lielu zivju copei lietot resnāku auklu, labāk nedaudz piedomā pie savām kustībām, piecērt, pavelc zivi ar vienu roku, ar otru pamet makšķerīti sānis. Tieši tas pats ir ar vēju, ja sēdēsi tieši ar muguru pret vēju, tad aukla virpuļos, ja nosēdīsies nedaudz ieslīpi, tad vējš auklu nesīs sānis, paskaties kas notiek upē aiz akmeņiem, jo stiprāka straume, jo vairāk tur virpuļo, ar tevi un vēju ir tieši tāpat.

Par barībām izlaidīšu, jo tikko atbildēju uz iepriekšējo jautājumu, par vietām kur meklēt breksi, tieši breksi, nevis plaukstas izmēra finieri, lielākoties ziemā brekšus makšķerē dziļāko ezera vietu tuvumā, reizēm arī pašās dziļākajaš vietās, tomēr perspektīvākas ir tieši pašas dziļuma kantes un to apakšējā daļa, lai atrastu šādas vietas ir daudz jāurbj un ar barotavu jāmēra kā mainās dziļumi. Parasti ir jābaro ap 10 āliņģu dažādos dziļumos, tad ir vieglāk atrast kur breksis tajā dienā vai tajā stundā uzturās.