Ir nācies šajā ezerā pāris reizes makšķerēt, zivju ļoti daudz, sevišķi balto zivju, cik saprotu, tad tā kanalizācija ieplūst kaut kur no veco fermu puses? Vienīgais ko varu tev ieteikt ir meklēt palīdzību ar preses un televīzijas palīdzību, ir raidījums Vides fakti, ir Vides filmu studija, kaut vai tās pašas Vakara ziņas paaicini, tikai rēķinies, ka ar valsts iestādi kasoties, tev ir jābūt neapgāžamiem pierādījumiem un jāsaprot, ka no tā, ka ja arī kāds uzliks pašvaldībai sodu, ezera stāvoklis nemainīsies, tur noteikti ir problēma ar attīrīšanas iekārtām un tās jau ir milzīgas naudas, kuru pašvaldībām nav, sevišķi, ja pie pagasta vadības ir kārtējais pusbankrotējušais zemnieks , vietējā bibliotekāre vai bērnudārza audzinātāja, kā tas ir vairumā pagastu, pats esmu bijis pagasta deputāts un zinu, ka pārsvarā visiem tā ekoloģija un ūdeņu tīrība ir pie vienas vietas, ir citas problēmas.

Ir nācies šādos ezeros makšķerēt, gan tādos, kur purvu vidū ir ezers ar baltu smilšu sēkļiem un zivis ir ļoti garšīgas, gan tādos, kur ūdens ir kā purva rāva un asari ir rūgti un neēdami, tomēr viņus ķert ir interesanti. Viss ir atkarīgs no tā ar ko tie asari tur barojās, ja ir mazā baltā mailīte, tad mānekļi , sevišķi bļitka, var būt arī balta, tomēr ieteicams tāda melhiora krāsas, apsūbējis sudrabs vai pulēts kapars. Mormišku izvēlē svarīgāks ir izmērs, tam jābūt maksimāli maziņam, ja lasīji manu rakstu iepriekšējā žurnālā, tad tur rakstītais vistiešākā mērā attiecās uz purva ezeriem un maziem ezeriem vispār, ja nu tomēr gribi kaut ko universālu, tad ņem zelta krāsas 3-4mm mormiškiņu, sien to pie 0.10 auklas un uz priekšu, galvenais nesēdi un negaidi, bet meklē asari, jo mazos ezeros asari lielos baros nestaigā, ja noķer 3-5 asarus no āliņģa, tad tas jau ir labi, meklē tālāk.

Ļoti apjomīgs jautājums un cik saprotu, tad tā īsti saprašanas par to vai tev vispār vajag multiplikatora spoli tev nav, tāpēc šeit un tagad es nevaru atbildēt uz tavu jautājumu. Latvijas apstākļos multiplikatora spoles pamatā izmanto velcēšanai un jūras makšķerēšanai no laivas, pavisam neliels skaits makšķernieku šīs konstrukcijas mazās spolītes, sauktas par ziepju traukiem, izmanto spiningošanai vai pludiņmakšķerēšanai .

Pats savās makšķerēšanas gaitās tā arī neatradu pielietojumu multiplikatora spolei, jo pamatā nodarbojos ar pludiņmakšķerēšanu, vieglo gruntsmakšķeri, jeb fīderi un vieglās klases spiningiem, kur bezinerces spoles ir pārākas visos rādītājos. Ja gribi ko vairāk uzzināt , tad prasi mūsu žurnāla spiningošanas ekspertam Valdim, viņš ikdienā lieto multiplikatora spoles un varēs tev daudz konkrētāk pateikt vai tev šādu spoli vajag vai nē.

Rīgā ir ļoti daudz makšķernieku veikalu un katras no tiem centīsies ar kaut ko pārsteigt savus pircējus, tāpēc pateikt kur kādas cenas būs nav iespējams, tur tev pašam ir jātaisa lielā apgaita pa veikaliem. Es vienīgi varu ieteikt kādu konkrētu urbi, jo tici man, nav vērts pirkt pašu lētāko un kaut kur, tad labāk tomēr apēst par dažiem saldumiem mazāk, vai nopīpēt kādu cigareti mazāk un nopirkt labāko. Mūsu veikalos var atrast gan Krievijā gan Ukrainā ražotus urbjus, cenas visiem būs virs 30 latiem , mans ieteikums ir izvēlēties TON rūpnīcas ražoto urbi, tautā iesauktu par Barnaulieti, ieteicamais diametrs 130mm, tas ir labs urbis ar drošu stiprinājumu un kalpos tev ilgi, visvieglāk to ir atšķirt no citiem ir pēc nažiem, šim urbim ir tādi divu līmeņu naži. Zinot tirdzniecības nianses, varu pačukstēt, ka siltais ziemas sākums var tavus meklējumus krietni atvieglot, jo daudzviet cenas jau ir stipri zemākas kā būtu normālas ziemas gadījumā.

Tas ir tāds pats jautājums kā šis, no kura gala labāk lobīt olu, cik cilvēku tik viedokļu un nav viennozīmīgas atbildes, viss atkarīgs ir no tā cik liela ēsmas zivtiņa, kā viņa ir uzkabināta uz āķa, kā tā cope ir sākusies u.t.t. . Tomēr lielākajā vairumā makšķernieku valda pieņēmums, ka līdaka vispirms saķer ēsmu un nedaudz paskrien maliņā (tas ir pirmais „mauciens”, pluda nogremdēšana), tad sagriež mutē zivtiņu ar galvu pa priekšu (tas ir tas uz vietas stāvēšanas brīdis) un tad peldot prom līdaka vienlaicīgi mēģina norīt savu upuri (sāk vilkt auklu no spolītes). Tad nu lielais vairums makšķernieku cenšās sagaidīt šo otro līdakas gājienu un tikai tad piecirst, bet tas ir tāds strīdīgs jautājums, jo makšķerēšana taču ir neprognozējama. Pats vairāk skatos uz visiem augstāk minētajiem punktiem t.i. zivtiņas izmērs, āķa lielums, līdakas copes enerģiskums un tad arī secinu vai ļaut ierīt vai var cirst uzreiz. Kaut kāds kopsavilkums varētu būt šāds, ja nelielas ēsmas zivtiņas, tad nav ilgi jāgaida, ja ēsmas zivtiņas vidējas vai palielas, tad labāk biki pagaidīt, tas ir tad, ja ēsmas zivtiņu kabina aiz muguras ar vienu no trīsžubura āķiem, ja izmanto divžuburu āķus un pavadiņu ver caur zivtiņas žaunām, tad labāk tomēr nogaidīt līdz līdaka sāk iet prom, jo tikai tad ir daudz maz drošība, ka āķis jau būs līdakas mutē. Pats izmantoju tikai trīsžuburus, vidēji lielus ar lēzenu liekumu, ja ir izvēl par ēsmas zivtiņu izmantot mazu raudiņu vai teiksim plicīti, tad es lieku plicīti, jo viņš ir platāks un īsāks, lielāka iespēja, ka līdakai saķerot zivtiņu āķis uzreiz būs viņai mutē.

Diemžēl nevaru pateikt kurā no Rīgas veikaliem patreiz varētu būt labas, kvalitatīvas pavadiņas, pats izmantoju trīs veidu pavadiņas, priekš makšķerēšanas ar dzīvo ēsmas zivtiņu pavadiņas sienu pats no 7 x 7 dzīslu speciālā pavadiņu materiāla, tie ir nopērkami 3-5-7 metru rullīšos un ir dabūjami dažādos resnumos. Spiningošanai un velcēšanai izmantoju vai nu visparastākās ģitāras stīgas pavadiņu (gatavoju pats no Krievijā pirktām stīgām) vai arī jaunās, aizvien populārākās titāna drāts pavadiņas, bet tās gan izmantoju tikai tur, kur ir maz ķērāju (čakārņu) , jo tās ir padārgas, toties pilnīgi bez atmiņas un ļoti izturīgas.

Mormiška visu pirms ir svariņš ar ko nogādāt ēsmu līdz gruntij, tāpēc svarīgāks ir mormiškas izmērs un tas kā tu viņu kustini, tomēr ir arī savas nianses krāsām, nelielas bet ir. Ja gribi ar vienu mormišku ķert visu, tad izvēlies zelta vai kapara krāsas mormišku, ja izvēlēsies kādas spilgtās mormiškas, tad tā var būt kā loterija, vari trāpīt , bet vari arī netrāpīt un panākt pilnīgi pretēju efektu. Varu pateikt tikai to, ka makšķerēšanas sportā neviens no vadošajiem sportistiem neizmanto spilgti krāsotās mormiškas, ikdienas makšķerēšanā ir novērotas sekojošas sakritības – asaris –sarkana, rauda, rudulis , ķīsis – ikru oranža, vimba, baltais sapals, asari upē- zaļa, bet kā jau teicu, viss ir mainīgs, katru reizi atbraucot copēt viss jāsāk no sākuma.

Labs jautājums, uz kuru konkrētu atbildi nesaņemsi ne no viena makšķernieka, kurš pats ķer vēdzeles un iemesls tam ir tāds, ka vēdzeļu Gaujā ir palicis maz, vai precīzāk jāsaka makšķernieku ir daudz un vēdzeļu „ražu” viņi novāc ļoti ātri. Ir pašā pilsētā vairākas populāras vēdzeļu vietas, bet tā ir pilsētas teritorija un tur nedrīkst baudīt visus vēdzeļošanas priekus, t.i. kurt ugunskurus . Lielos vilcienos ņemot tie ir visi tilti un visi dziļie līkumi, uz grunstmakšķeres āķa liec slieku pušķi, naktstārpus, kādu mailīti vai tās gabaliņu.

Patiesībā jau vēžu Latvijā ir ļoti daudz, cits stāsts, ka tos ne visur drīkst ķert, no ūdeņiem kur ir licenzētā vēžu ķeršana un ir arī paši vēži varu nosaukt Vaidavas ezeru Valmieras rajonā, tur vēžu ir patiesi daudz, bet diezgan pasīki gan. Viņi tur pat ziemā uz mormišku reizēm pieķerās.