Sliekas, mušu kāpuri, motiļi, retāk mīkla, maize, makaroni, kukurūza.

Vispirms jānoskaidro kas ir saprātīga cena, tad varu kaut ko ieteikt, ja runājam par to kāda tipa makšķeri izvēlēties, tad viennozīmīgi kātu ar riņķiem un spoli, jo Gaujā zivis ļoti bieži stāv upes vidū, vai pie otra krasta, es ieteiktu 5 metri garu kātu, ar īsāku ir krietni grūtāk vadīt ēsmu un darboties lielākā dziļumā, savukārt ar garāku jau ir grūti vējā un ja koki virs galvas.

Nuuu vecīt, tev ir tā unikālā iespēja vai katru dienu ieiet pie Ritas veikalā un izrunāt visus tevi interesējošos jautājumus, jo ko ko, bet nu Gaujas brekšu barošanu viņa pārzin labi, mani tu tur visticamāk nesastapsi, jo esmu tur retāk, bet nu Rita vaikalā COPE ir katru dienu, veči pat no Rīgas brauc, lai tikai parunātos un pakonsultētos, izmanto iespēju.

Neesmu tur bijis, par vietām un barībām skaties iepriekšējās atbildes.

Nu vairāk par 2 sezonām jau nu to nevajadzētu lietot, sevišķi diametrus tievākus par 0,25mm, parasti pirmās sezonas beigās auklu no spoles notin un pārtin to tā, lai tas posms, kas visvairāk bijis ūdenī tagad ir uz spoles pašā apakšā, šādi pārtīta aukla pie tik retas izmantošanas nokalpos labi arī otru sezonu, vairāk gan to lietot nevajag.

Diemžēl man nav sanācis tur makšķerēt, bet pēc aprakstiem zinu, ka tie purvi ir ļoti līdzīgi Sedas purviem Valkas rajonā, līnis ir zāļu zivs, tāpēc ja tu tos mānīsi seklajās vietās, tad rezultātiem vajadzētu būt labākiem. Ar ko barot jau ir stipri garāks un apjomīgāks jautājums, es, protams, iesaku lietot gatavās barības, ļoti labas atsauksmes ir par dārgo SENSAS līņu barību, veči to šķaida 1\3- 1\5 ar saulespuķu spraukumiem (Iecavnieka ražotiem) un viss notiekas, arī šī gada jaunums SALMO līnis\karūsa strādā labi, uz šo barību ir gūti labi Ventas un Nabes ezera līņu lomi, ja gribās kolētāku, tad nu parocies pa vecajiem žurnāliem, tur visa kā ir gana vai arī ienāc pie manis interentā.

Breksim ļoti patīk malta koriandra smarža, vasarā der visi sīrupi, medus, vaniļa, breksis nebaidās arī no diezgan stipra aromāta Zuti gan esmu vilinājis tikai ar kapātām sliekām, tā mēs Ungārijā dienas laikā ķērām zušus ar pludiņmakšķeri, parastākās sliekas sakapājām un kopā ar zemi nolaidām uz ezera grunts, tādā veidā angļi ķer zušus praktiski visu gadu, bet vai tas strādā arī pie mums nepateikšu. Līnim pats izmantoju to pašu koriandru, nedaudz maltas ķimenes, nedaudz anīsa sēklas, vasaras sākumā arī medu.

1) Šajā gadījumā runa iet par pavadiņu kas patiesībā ir tā pati monofilā makšķeraukla, tikai nedaudz tievāka diametra, lai āķim aizķeroties aiz siekstas vai zālēm varam noraut tikai āķi ar šo tievāko pavadiņu, nevis visu pludiņu un auklu. Plēsīgo zivju makšķerēšanai lieto pavisam citu materiālu, metāla, dažādu pinumu, pavadiņas, kas tad pasargā auklu no plēsēju asajiem zobiem.

2) Ar šiem cipariem ražotājs uz kāta norāda kāda svara mānekļiem kāts paredzēts, piemēram, 5-25 nozīmē, ka tas ir vidēji mīksts kāts, kurš paredzēts vidēja izmēra mānekļu izmatošanai ne pārāk lielu zivju (3-5kg) makšķerēšanai, ja ražotājs ir bijis godīgs, tad šos norādījumus ievērojot tu savu kātu varēsi lietot ilgi , bet ja sāksi likt smagākus mānekļus kā norādīts, tad vienā jaukā mirklī, kurš vairs neliksies tik jauks, atskanēs tāds pretīgs krakšķis un vis, kāta vairs nebūs. Nevajag domāt , ka esam gudrāki par ražotājiem, tur tomēr strādā cilvēki, kas savu arodu māk, nepērkam taču Jaunu Audi vai Mersedes lai ar to vestu malku no meža, tam ir paredzēti cita tehnika.

Neesmu izgājis uz trofejas zivju ķeršanu, bet gan uz daudzumu, ne tikai smalku zivju, piemēram, man nav brekša lielāka par 3 kg, bet man ir vienā dienā noķerti 12 brekši virs 2 kg, līnis nedaudz virs 2 kg, foreles neķeru, ja neskaita dažas reizes dīķos noķertas līdz 3 kg foreles, bet tās pie trofejām nevar skaitīt, tad jau par medību trofeju varētu uzskatīt arī nokautu cūku. Makšķerēšana mani vairāk interesē kā process, mans princips ir labāk es noķeru 100 zivis pa kilogramam nevis vienu uz 100 kilogramiem.