1. ļoti labi saprotu, ko viņs teica, jo daru to jau gadus padsmit :), runa jau neiet par ķīmiju vai slepenām piedevām, jo ar tām mačos ir bīstami eksperimentēt, runa iet par barības sastāvdaļu rupjumu, par krāsu, par to kā baŗība uzvedas ūdenī, es jau sen baŗības taisu pēc viena principa, smalkā zivs pienāks tik un tā, arī pie lielam zivīm domātas barības, bet rupjā zivs pie smalkajām zivīm domātas barības var arī nepienākt, arī man mačos nebija smalko zivju, redzēju, ka veči cīnās ar mikro pličīem un ķīšiem, man tādu nebija, visas zivis plauksta un lielākas
2. to visu darījam agrāk, pašos pirmsākumos, kad barības gatavojā paši, tagad to darīt nav nekādas vajadzības, pieejamas ir jebkura ražõtāja barības, ja tam pieiet nopietni, tad nedrīkst mētāties, vajag apstāties pie kāda konkrēta ražõtāja un strādāt ar konkrētām barībām, tad tu tās vari atkost pilnībā, pat tik talu, ka jau zini, kad kādos apstākļos tās sāķs strādāt u.t.t., es piemēram mačõs jau gadus 4-5 lietoju tikai 3 Sensas pamat barības un viss, pielieku klāt kādu irdinātāju, kādu saistvielu, ja nepieciešams, toties zinu, ka šīs barības strādā vienmēr un visur, par barõību varu neuztraukties, varu domāt par pašu copi vairāk
Pievieno savu komentāru