Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.
Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:
Sveiks Normund!
Tā kā braucot gar upi ne vienmēr var redzēt brekšu skalošanos virs ūdens, vai tradicionālos barošanās burbuļus.
Vari lūdzu man noraksturot ar varākām pazīmēm brekšu uzturēšanās vietu vidēji lielā upē (dziļums, straume, zāles, upes līkums u.t.t) pēc kurām varētu noteikt reālu brekšu copes vietu, kur Tu piestātu un veltītu kādu laiku to piesaistei un copei.
P.S Vietējo matadoru ņemšana aiz ..... nevienmēr palīdz. : )))))
tādu kopējo rādītaju nav, jo Gaujā no jūnija līdz oktobra pusei breksis lielakoties ķerās sekļos, bet... ir dažas bedres, kur arī viņš ir, Ventā tas pats, ir posmi, kur breksis ir metra dziļumā, bet ir vietas, kur viņi sēž bedrēs, Lielupe vispār ir nesaprotama upe :), bet nu vasarā izteiktās bedrēs viņi nesēž, staigā un ganās praktiski pa visu upi, Daugava... vispār nav upe :), tāpēc vienu kopīgu padomu nevaru dot, jo tāda nav :)
skaties uz lēniem, vidēji dziļiem posmiem, pat reiz jau daudzās vietās brekši vācās lielos baros, reizēm līdz brekšu pienākšanai jāgaida stunda, reizem aŗī divas, tapēc vajag baigo ticību tam, ka visu dari pareizi :), bet... gaidīt ir vērts :)
Pievieno savu komentāru