pavasarī var sagaidīt visādus pārsteigumus, pagaidām, kamēr zivis nav iznārstojušas īsti koncentrēties uz vienu sugu nav pareizi, ja vien tu perfekti nepārzini vietējo situāciju

es jauktu kaut ko universal, rauda+breksis, ezers + universālaias u.t.t., lai nāk pie galda viss, kas ir tuvumā, tieši tāpat ir ar barības pasniegšanu, ja straume nav liela, tad taisi vidēji cietas, vidēji smagas bumbas, lai tās sāk strādāt uzreiz , starta galdu netaisi lielu, teiksim 3-5 bumbas, sākumā pieskries raudiņas, rudūlīši, spalaiņi, bet pamazām var pievilkties arī rupeklis kāds, ja ir tuvumā

breksim patīk salda barība, bet ne vienmēr salda pēc aromāta, bet gan pēc garšas, tāpēc liekam klāt melasi, kad nav melases var likt medu, var bērt cukuru klāt, bet tad runa iet tīri par brekšiem un kārtiigiem brekšiem

raudai barību vajag lēnām grimstošu, duļķīti veidojošu, jo rauda pieēdās ļoti ātri, tāpēc raudu barībai jābūt smalkākai, lai raudas nevar ēst pilnu muti, bet gan lai lasa pa kripatai, tāpēc vecā labā mērcētā rupjmaize ilgai copei neder, strādā perfekti, bet ļoti ātri piesātina zivis, pamēģini uz sevi, aped šķēli baltmaizes un šķēli rupjmaizes, sāta sajūta no rupjmaizes ir daudzas reizes lielāka, ar zivīm viss ir tieši tāpat kā ar mums pašiem, pieej zivīm no tās puses un daudzas lietas taps skaidrākas :)