tad runa iet par vidēja un neliela izmēra karūsām, jo patiesībā karūsu varētu noasaukt par vienu no kaprīzākajām zivīm

pludiņmakšķere parastākā, neliels, labi atregulēts pludiņš, ēsmai piemērots, ne pārāk liels āķis, ēsmu labāk turret nedaudz virs grunts, reizēm arī pusūdenī var mēģināt, jo karūsa , sevišķi, kad ir kaprīza, tad ne vienmēr barojas no grunts, to rāda arī viņas mute, kas ir taisna, nevis uz leju vērsta kā karpai

bet .... ja runa iet par ostām, tad tur nereti laba cope ir uz fīderi, tas gan vairāk saistīts ar tālo iemetienu un iespēju izsist ēsmu cauri ausleju bariem