Par Zviedriju, Storuman un sīgām. Situācija vienkārša - esam pašlaik Storumanā, jau ceturto dienu brauksim ķert sīgas. Vieta zinātājiem zināma, Ankarsund. Jautājums - praktiski vienā vietā sēž vairāki desmiti cilvēku no dažādām valstīm (mēs, leiši, krievi utt), kā arī bariņš somu. Visi, izņemot somus, praktiski pie loma netiek, protams ir izņēmumi, bet uz visu baru pa dienu labi ja desmit sīgas virs 1kg. Somiem, kas sēž nekustīgi teltīs jau nedēļu, no mums 5m (esam viņus netīšām apurbuši no visām pusēm) - katru dienu katram pa vairākiem desmitiem skaistu sīgu, kaut arī ķeram praktiski vienā punktā.

Barojam ar foreļu granulām, visi ķeram uz dažādām mormišku sistēmām vai vienu mormišku, uz āķa baltie/motilis/slieka. Sēžam diezgan koncentrēti, pa lielam - vienā dziļumā, 3m seklāk/dziļāk.

Varbūt ir kāda ideja, kur slēpjas problēma? Somi savu taktiku, protams, neatklāj. Ir idejas par barošanu, varbūt foreļu granulas nav īstais ēdamais .. ir pāris idejas par vēl citiem mormišku sistēmas veidiem, piemēram - līdzīgi kā uz butēm tikai miniatūrāk (sviniņš un augstāk pavadiņas ar tārpiem) .. varbūt vari vēl ko ieteikt? Barību savādāku, pasniegt savādāk, pasniegt mazāk/vairāk, citādāku sistēmu āķiem .. kaimiņi no lietuvas un krievijas arī netiek ne gudri kā somiem izdodas mērķtiecīgi jau trešo dienu pēc kārtas apķert visus pārējos gribētājus 10:1 ?