Sveiks!
Man jautājums "iz" bērnības. Kā īsti ir ar ēsmas spraušanu uz āķa? Āķa asumu, nu, pašu dzelksni slēpj ēsmā jeb nē un kādos gadījumos? Jo, puika būdams, vienmēr dzelksni "slēpu" sliekā vai maizes bumbulī pilnīgi, citādi karūsu nav ko gaidīt, bet tagad visādos copes raidījumos un kur tik vēl ne redzu, ka gan slēpj gan nē- sākot no slieku mudžekļa, kur āķis ka tāds vispār nav redzams, beidzot ar karpu "matiem", kur viņš iesiets aiz boilas pliks un nepiesegts. Gribētos tikt ar šo jautājumu līdz galam skaidrībā, lai brekši un līņi par mani nesāktu ņirgt.
p.s. varbūt padums jautājiens, bet tikai nesen sapratu, ka ir daudz variantu un tas kaut kā destabilizē
Neatkarīgi no ēsmas, āķa smaile no atkabargas vienmēr plika un gatava iedurties zivs lūpā.
:)
Pievieno savu komentāru