man nāk prātā divas pirmās lietas, konkrēta vieta, iespējams, ka sēdēji mierīgākā ūdenī kā veči, tur daudz nevajag, vimba stāvošā ūdenī ieiet reti, pietam .... tie pāris metri attāluma (ja veči meta biki citā attālumā), var ļoti stipri mainīt copes rezultātu, jo vimbu takas var būt vispār tikai metru platas, sevišķi tas ir Ventā ap Kuldīgu un augstāk, ja tā nebija, tad šis atkrīt :) otrs, kas nāk prātā, reizēm, pie lielākas straumes un neaktīvas zivs, ja nav smagas mormiškas, tad ēsma vairāk plivinās virs grunts un vimba to neņem, pats šogad divas reizes tiku uz tādu copi, ka vajadzēja tieši smagu mormišku, nevis parastu āķi vai plastmasas mormišku ...., tikko uz;liku smago mormišku (kolēģis pielika svina skroti 3 cm no āķa) tā sākās copes :))) reizēm jau to kaunu jāmet pie malas un jāiet aprunāties ar tiem, kas ķer :))), jo ir lietas līdz kurām pašam ir grūti aizdomāties, ja neesi ar to nekad saskāries :) fīderis var zaudēt gruntenei lielajos pavasara palos, kad ūdens ir duļķains un auksts un metam makšķeri kaut kur upē :))), vai nu tad jau pavisam zemā ūdenī, seklās straumītēs, kur ar vieglu, soļojošu gruntenīti var vimbas salasīt daudz ātrāk un ērtāk, visos citos gadījumos fīderim ar atbilstošu barību un ēsmu būtu jābūt veiksmīgākam....