tur ir vesels pasākumu kopums, lai ar fīderi varētu ķert raudas uz metienu, cita barotava - raudai patīk mutulis, viegli āķi un ēsma, lai kumoss maksimāli ilgi planē virs grunts, jo tieši tad arī ir raudu cope, kaprīzai raudai reizēm uz grunts guļoša ēsma nepatīk, pavadas garums jāpiemeklē, tas var būt no 30-40 cm līdz pat 1-1,5 metriem, pašā copes procesā svarīgi ir maksimāla jūtība, tātad pītā aukla un vis svarīgākā fāze ir pirmās 15-25 sekundes pēc iemetiena, kad arī vis biežāk ir raudas cope, kas var izpauzties kā viegls trrr pa spicīti, ja to neievēro vai gaida kārtīgu copi, tad var sēdēt ilgi :))), bieži vien viss kumoss ir tikai 1 baltais tārps, pietam reizēm ir svarīgi kā tu viņu uzspraud, tikai aiz gala var būt daudz tukšu copju, uzliekot zeķītē tukšās copes pazūd :))) ja skatās no copes kā sporta puses, tad tīra raudu cope ir ļooooti interesants un sarežģīts pasākums, runa iet par normālām raudām :), ikdienas copē večiem parasti nepietiek pacietības un gribēšanas meklēt atslēgu pie raudām, lai gan bieži vien viņu tur uz barības ir daudz, mēs tikai viņas nemākam\negribam paņemt :), es pats vēl tikai mācos ar fīderi ķert raudas, jo ne vienmēr tas izdodās tā kā gribētos :)