Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.
Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:
Sveiks Normund! Gribētu pajautāt nedaudz par raudu copi salīdzinājumā ar brekšu copi. Saki lūdzu, cik zemu pie grunts optimāli būtu vadīt ēsmu abos gadījumos un ko vislabāk likt uz āķa raudām? Un vai raudu copei der tāda paša lieluma āķi kā brekšiem (12. un 14.) ?
Paldies!
ja breksim ēsmai vienmēr jāguļ uz grunts, tad rauda uzturās virs grunts, tāpēc regulējot dziļumu to daram tā, lai ēsma peldētu virs grunts centimetrus 3-5, bet copes procesā ir jājūt kurā līmenī raudas uzturās, ja lielajās , straujajās upēs sevišķi nepaeksperimentēsi, tad stāvošā ūdenī bieži vien raudas ņem tikai grimstošu ēsmu, tātad ir savādāk jāregulē pludiņa izsvarojums. Pavasara ēsma numur viens ir ūdenstārpi, jeb maksteņu kāpuri, tad nāk visas pārējās ēsmas mušu kāpuri, mīklas, maizes, grūbas u.c. tradicionālās ēsmas, ūdenstārpus var salasīt gan dīķos, gan mazās upītēs un strautos, ļoti laba ēsma arī vimbai, sapalam un ālantam. Raudu copei ieteicamais āķa izmērs ir 14. , pie kaprīzas copes 16., pavadiņas aukla 0.12, ļoti kaprīzas copes reizēs 0.10, bet tad ir attiecīgi jānoregulē arī makšķeres spole un pašam jāatcerās, ka pavadiņa ir tieva
Pievieno savu komentāru