barības sastāvam vai nosaukumam ar copes vietas nosaukumu vai dūņu slāņa biezumu nav nekā kopīga :), parasti barību izvēlamies kādu konkrētu zivju copei, pēc tam, mitrinot un jaucot barību to gatavojam atbilstoši copes vietas īpatnībām (nedamitrinma, samitrinam un ļaujam apžūt, samitrinma kārtīgi u.t.t.), pietam vienmēr atceramies, ka jo mazāks un zāļaināks ūdens, jo mazāk vajag barību, tādēļ, ka tādos ūdeņos nav lielu baru zivju un pat lieka sauja barības var zivis pārbarot, ļoti bieži ne tik daudz barības sastāvs cik tas kā, kur un cik barību iemetam izšķir copes rezultātu :), ļoti bieži ir situācijas, sevišķi līņojot vai karpojot, ka ūdens burtiski vārās no tā, kā zivis rokās pa grunti, bet copes nav, tā ir pirmā pazīme, ka barības bija garšīgāka par ēsmu un barības bija daudz vairāk kā vajadzēja, lai zivis pienāktu un sajustu vēlmi uzēst ... :))))