Sveiks, Meistar !

Pavasaris tuvojas un, līdz ar to arī jaunā fīdersezona. Jautājums ir par fīderi stāvošā ūdenī ar stipri dūņainu dibenu un mazu dziļumu (0,7-1,5m).

Tā kā man ir problēmas ar precīzu iebarošanu lielākā distancē (tās bumbas lido tur, kur viņas grib un nevis tur, kur man vajag), tad fīderis ir vienīgā izeja. Mērķa zivs - vispirms breksis, tad līnis un, retumis, kāda karpiņa.

1. Bieži vien mani pārņem sajūta, ka fīdera barotava (pat tikai 20 g) tajā dūņainajā dibenā vienkārši nogrimst. Pavilkt kātu tūlīt pēc iemetiena uz augšu un izcelt barotavu no dūņām ārā, neliekas izeja, jo liekas, ka visa barība tā vai tā tajās dūņās paliek iekšā. Savukārt, ja lietoju gaistošu barību, kas izjūk no barotavas tai atsitoties pret ūdeni, tad labums no tā tiek tikai sīkajām raudiņām un mailītēm. Vai vari dot kādu padomu vai ieteikumu ?

2. Iemetienu biežums. Vai nav tā, ka seklā ūdenī barotavas sitiens pa ūdens virsmu zivis atbaida ? Kādi varianti ? Iemest 10-15 barotavas no vietas, uzklāt "galdu" un tad gaidīt ? Vai arī kā citādi ?

Paldies un ne asakas !