* bez ehalotes bedres un kantes atrast lielā ezrā ir pagrūti, sevišķi jau ja pat aptuveni nezini kur kas atrodās, atliek tikai un vienīgi mērīt, ar pludu nē, paņem ziemas barotavu vai vienkārši ar spiningu un atsvaru, nolaid uz grunts un tad skaiti ar cik spoles apgriezieniem uztin augšā, no krasta tieši tāpat, iemet un skaiti sekundes, kāds laiks paiet, bet atrast var un galvenais, ka to ir vērts darīt, var jau protams uzmeistaros speciālu dziļuma mērāmo kātuc pēc karpinieku parauga, ja bieži apmeklē svešus ūdeņus, tad tas ir pat ļoti noderīgs pasākums

*nu kad breksis plunčājās to nevar sajaukt ne ar vienu citu zivi, breksis plunčājās klusiņām, uznāk augšā vispirms ar degunu, tad muguras spura, tad aste, kolosāls skats, mazāki finieri taisa tādu slāpētu plunkšķi, ja ieklausās, tad to arī var atšķirt, breksis visbiežāk parādās agros rītos un vēlos vakaros, retāk dienas laikā

*fīderējot vispirms tu ar tukšu barotavu piešauj attālumu, atrodi vietu, kur copēsi, pēc tam ,nepiesienot pavadiņu, 7-10 reizes pielādē barotavu, iemet noskatītajā vietā? ļauj barotavai nogrimt, noskaiti līdz desmit un ar asu piecirtienu izlādē barotavu, tas būs sākuma galds, pēc tam jau copējot centies lai iemetieni būtu ne retāki kā reizi 10-15 minūtēs. Piebarot ar roku vai kaķeni nevajag, jo jau sākot no 2 metru dziļuma tu vairs nevari pateikt precīzu vietu, kur guļ tava barotava, jo barotava iekrītot grimst pa citu trajektoriju nekā barības bumba, jābaro un jāķer ir tur, kur ir zivis, nevis tur, kur vari samest barību ar roku

* breksis tieši naktīs visaktīvāk barojās un iziet pašā seklumā, kur dienas laikā viņš nekad neparādās, tāpēc naktī viņu gaidīt pašā bedrē nevajadzētu, izejā no bedres var uzklāt labu galdu un puikas garām ejot apstāsies un nobaudīs ko esi viņiem sagatavojis