Tas ir tāpat, kā ar ēsmām- vienmēr vēlams ņemt līdzi vairākas- šļiekas, baltos, grūbu... Var, protams, pilnīgas atpūtas rezīmā- iepidžina atsperes barotavu sev znāmā bedrē un tad pusstundu sauļojas, bet tā tad vairs nav fīderēšana))
Ja ir auto, tad var vizināties pa vairākām vietām un meklēt visfeināko, es ar vellapēdu parasti vienā dienā nosēžos viena vietā, ir gadījies parbraukt, bet reti. Ja apmētājamais gabals puslīdz vienāds, tad divi fīderi divos attālumos, teiksim, 30 un 50spoles apgriezieni. Cenšos, protams, atrast kādu "grabošu" posmu, bet ne vienmer trāpās- ir gadījies, ka tas "grabošais" ir izrādījies aktīvi gliemeži, kuri paris minūtēs ierij baltos un jau pirmajā iemetienā āķis pret gliemežvākiem kļūst truls)). Citu reizi kaut kas mīksti ķeras aiz svina- tātad zāles, cenšos ieklipsēties pirms tām, lai nav jāizvada zivs cauri zālēm. Ir, protams, gadījumi, kad turas stabili labs laiks un žuve ilgāku sprīdi uzturas vienviet, tad var paredzami ķert(man vēl nav tā sanācis)). Bet parasti ir tā, kā Normunds saka- visu laiku jāmeklē, jāmēģina. Garantēts nav nekas, bet pastrādājot izredzes ir lielākas))