Normund, bēda ar pavadām. Pirmajā maijā copēju Melnajā Kolkā vimbas. Labi eksemplāri mums kodās, bet nelaime viena - man pārplīsa trīs pavadas. Veikalā pirktās, turklāt samērā nesen (nav divus gadus pa somu murcītas). Labi, pirmās divas bija konkurentu prece (manuprāt, vislabākā uz brekšiem - Gamakatsu), un pavadiņas tiešām tievas (0,12 un 014 mm). Bet trešā bija tava prece, pavisam svaigi pirkta. Owner, 12 nr. āķis un pavadas resnums 0,18 mm. Japāņu vecmāmiņa, vimba (pēc sajūtām - ļoti laba) uzcopēja, metrus desmit es viņu vilku, tad spudūkš un prom. Izceļu ārā, pavada uz pusēm, tieši auklai pa vidu.
Vai man tiešām turpmāk pie Salmo priekš vimbām vai breksēniem būs jāpērk ovnera samu pavadas? Ja reiz nulle astoņpadsmit plīst kā prasts sūda diegs? Kolēģis sēja pats (no 0,22 mm), lika galā murmuli un viņam nevienu pavadu nepārrāva. Man palika kauns. Nezinu tikai par ko. Par sevi, Salmo vai Ovneri.
Pievieno savu komentāru