Sveiks Normunda Kungs!

Šoreiz psiholoģisks jautājums!

Fīderēju jau ne pirmo gadu. Parasti iestādu distanci, kurā taisos ķert, noklipsēju, viss kā vajag. Kā iestājās tumsa, tā vairs nevaru damest, tā lai klipsis nostrādā. Loģiski, ka runa iet par tālajiem metieniem (priekš manis) - 60-70-+. Kā paliek gaišāks, atkal nekādas problēmas! Var aizpuļīt arī vēl tālāk! Un tas viss, neņemot vērā izdzertā daudzumu. Tas notiek gan lietojot maz, gan daudz, gan pilnīgi skaidrā. :) Parbaudīts!

Kur vaina!? Man bijusī sieva bija psiholoģe, un var būt tā ir kāda mana bērnības trauma!? :)))

Bet nopietni - šitāda figņa. Un ne tikai man, bet arī manam čomam, ar kuru pastāvīgi braucam copēt.

Šķiet kaut kas tajā galvā... Vai rokās.

Ir idejas? :)))