Paldies.

Normunds visu pateica, ka neko pielikt, ne atņemt))
Ja tev kilo sapals "ieleks" kātā- tur copene ies pa gaisu- ir gadījies, ka atlecieni ir tik sparīgi, ka kātu nomet no staklītes nost- tādos brīžos dabū ķert pēc fīdera kā apsvilis)) Lielākajā daļā gadījumu normāla rauda, plicis un plaudis copi parāda nepārprotami- it sevišķi upē, kur straume palīdz piecirsties. Sīkie plicēni, ausleja("siļķītes") visbiežāk ir pirmie klāt pie ēsmas un copē izpaužas kā sīki tirinājieni vai uzsitieni ik pēc dažām sekundēm- tad ir skaidrs, ka grabina un raustelē sīkači- atliek turpināt barot un gaidīt lielo) Straumē ņēmienu nokavēt ir grūtāk, nekā stāvošā ūdenī. Plus vēl ir atšķirība- mono vai pītā pamataukla un, ja copē nopietnā attālumā, tad mono auklai redzēsi konkrēti ņēmienu, kad tā zivs jau tur būs virsū, bet pītajai auklai redz katru pukstienu un ne vienmer ir skaidrs, kad celt fīderi, nākas mēģināt, skatīties, kas ir, kas nav. Tajās reizēs, kad ņem normāla zivs, cenšos uzreiz reaģēt, lai viņa barotajā punktā uz āķa neārdās un nebaida prom savus ciltsbrāļus.