Patiesībā ļoti efektīvs un interesants copes veids, bet garai copei vai patstāvīgai vietas iebarošanai, var tā ķert arī asarus un zandartus uz dzīvo, bet tas artsevišķās vietās. Visa būtība ir tajā, ka tu piesien gumiju, kura stiepjās 3-5 reizes garāka kā ir patiesībā, pie kārtīga atsvara, ķieģelis, metāla klucis u.t.t., ideālā gadījumā ar laivu ieved to ķieģeli ezerā vai lēnā upē, (piesien tam boju-tukšu pudeli, lai pēc tam vari izvilkt to kluci ārā),un nolaid uz grunts, pie gumijas otra gala piesien auklu, uz kuras uzver barotavu, vai pat 2, parastās atsperes ar caurumu vidū, un uztaisa cilpiņas 3 atļautajiem āķiem :). Visa fiška ir tajā, ka tu sēdi krastā vai uz laipas un velc auklu no 50-100m (atkarīgs cik gara un kā stiepjas gumija) , uzliec ēsmu, noņem zivi , pielādē barotavu un ļauj gumijai visu aizstiept uz to pašu vietu kur jau esi sācis barot un piesiet zivi. ja ūdens pie mājas, tad veči to gumiju visu sezonu nevelk ārā, beidz copēt, noņem pavadiņas ar āķiem un ielaiž atpakaļ, pat ļaujot auklai nogulties uz grunts, lai visādi velcētāji u.t.t. neaizķer.

es , bļin, jau gadus 30, atpakaļ tā copēju pa Valmieras puses ūdeņiem, breksis, karūsa, reizēm asaris uz maili, bet bez laivas čakars to gumiju dabūt ūdenī tur kur vajag, ar laivu viss ir ļoti ok, ja ir straume stiprāka, tad īsti labi nav, tomēr nones biki un plivinās, bet mierīgā ūdenī ir ļoti ok