virs Pļaviņu hesa bija nolaists ūdens, tātad tu taisies barot vietā, kur pie nolaista ūdens bija mazāk par metru dziļuma, gandrīz ar 1000%garantiju saku, ka tur tu breksi nedabūsi, tas ir ja runājam par ūdenskrātuvi vai rajonu ap Pļaviņām, ja baro, tad baro vietā ar dziļumu 6-8-10+ metri, breksis iet dziļumā un seklās vietās, kā pavasarī un vasarā, viņa vairs nebūs drīz un neiznāks viņš arī uz kombikormu.

ja baro vietu, tad nevis futbola laukumu, bet gan konkrētu punktu kur makšķerēsi, tātad ar NOFIKSĒTU attālumu, ja barosi no laivas, tad ieteicams ielikt boju, ja barosi ar fīderi\spombu no krasta, tad nomērīts attālums uz mietiņiem vai pa krastu (no šitā akmens līdz tam kokam :) ), tad būs jēga no iebarošanas, ja nenomērīsi attālumu, tad var sanākt, ka barība un zivis ir vienā vietā, bet tu viņu gaidi citā vietā un ar Daugavas grunts nelīdzenumiem pietiek ar 2-3 metru starpību attālumā, lai dziļums nomainītos par 1+ metriem un tas ir pietiekoši, lai breksis neceltos augšā.

pirms barošanas iesaku pārliecināties, ka zivis tur mēdz uzturēties, jo izbarot zivis tur kur gribi tu, bet kur viņām nepatīk ir praktiski neiespējami, viņas tur var īslaicīgi iznākt, bet patstāvīgi netusēsies noteikti

barot vajag tā, lai barība noteikti nonāk uz grunts konkrētajā punktā, tātad, ja no laivas, tad smagām bumbām, pat granulēto kombikormu biki aplej ar ūdeni un ļauj minūtes 15-20 pastāvēt, tad var veidot tādas granulu bumbas un laist lejā, ar barotavu tas pats, ja barosi katru dienu, tad pilnīgi pietiks ar 1-2 kombikorma kilogramiem dienā, galvenais atzīmēt vietu un pieradināt breksi

tagad , laikam un ūdenim dziestos, breksis daudzviet “vērsies” tikai uz gaļas pievienošanu barībai, tās var būt 5-10 sakapātas sliekas, pietam copes procesā, nevis sākumā, var ierosināt brekša, kurš tur pat stāv, bet nereaģē uz ēsmu, ēstgribu, jāeksperimentē :)