Tā viš ir ar to breksi, viņi ir ļoti jūtīgi pret ūdens dzišanu, ļoti daudzos ezeros breksis septembrī\oktobrī pārstāj ķerties, sevišķi izteikti tyas ir seklajos ezeros, teiksim līdz 3 m dziļumam, bet uzsalsto ledum viņus atkal var ķert, tas vairāk saistīts ir ar to, ka ūdenim dziesto brekši aiziet uz dziļumu, kāds nu viņš tur ir, viņi paliek stipri jūtīgāki pret jebkādām smaržām, tāpēc bieži vien vasaras barības viņus pat baida nevis pievilina, parasti no krasta vairs netiekam breksim klāt, ja arī viņi vēl ēd, tāpēc rudenī\ziemas sākumā ezeros loģiskāk pārslēgties uz plēsēju ķeršanu….
upēs ir tomēr biki savādāk, ja atrodi kur viņi ir, tad ar pludiņu (runa iet jau par novembri\decembri) var viņus pierunāt, bet tikai ar ar smalku pludiņu, ar fīderi retāk, jo brekšu cope ir ļooooti vārga un vis biežāk to izdodas panākt tikai pateicoties grieztiem tārpiem barībā, barība noteikti ar zemi, mana proporcija ir nemainīga 1 kg barības un 3 kg zemes, pietam nedodu lielas bumbas, baroju ar mazām bumbiņām, bet salīdzinoši bieži, radot tādu aromātisku mākoni uz grunts, reizēm ātrāk, reizēm pēc stundām 3-4 viņi sāk reaģēt …, bet lai tā copētu vajag 100% pārliecību, ka breksis tur ir :)))), te talkā nāk Dīperis :))
aukstā, tieši dziestošā, ūdenī bieži ir tā, ka breksis tikai izsūc tārpus, mana pieredze rāda, ka bez motiļa tajā laikā var arī neiet copēt…, pat liekot 2-3 motiļus uz maza, viegla āķīšā visa cope ir pludiņa iegrimšana vai pacelšanās par dažiem milimetriem, nokavēsi un būs nosūkti tārpi uz āķa un viss :))), puikiem dikti nepatīk tas ūdens dzišanas mirklis :)))
Pievieno savu komentāru