Bolonēzei, tātad copei straumē, es vados tikai pēc viena principa, jo mazāk svinu, jo mazāk kap pīties, ja cope notiek tādā straumē kā tagad, tad vispār cenšos izsvarot pludu tikai ar vienu olīvi virs griezuļa un viss, ģeniāla un vienkārša sistēma, uzliec biki lielāku kā vajag olīvi un ar nazi vai rupju vīli piedzen to līdz ideālam pludiņa izsvarojumam, vēlāk vasarā dalu svinus divās daļās, virs griezuļa, tātad virs pavadas, lieku podpasoju jeb kontrolsvariņu, aptuveni 10% no pludiņa celtspējas (to parasti brekšojot lieku uz grunts), pamat atsvars ir kādus 50cm augstāk. Mačam svaroju pludu līdzīgi kā bolonēzei otrajā gadījumā, tikai podpasoks stāvošā ūdenī man parasti ir viena 1. numura skrots, tas ir ap 0.3gr, straumē podpasoka svaru palielinu. Tās svinu virtenes no vienas puses ir laba lieta, ēsma dabīgāk grimst, pludiņš ir jūtīgāks tieši ēsmas grimšanas brīdī, bet tas viss arī pinās krietni vairāk, tāpēc es kādu laiku pačakarējies nonācu pie secinājuma, ka es labāk nedaudz zaudēju (tīri teorētiski) uz jūtību, bet toties nečakarējos ar piņķerēšanos
Pievieno savu komentāru