Tas ir tāds pats jautājums kā šis, no kura gala labāk lobīt olu, cik cilvēku tik viedokļu un nav viennozīmīgas atbildes, viss atkarīgs ir no tā cik liela ēsmas zivtiņa, kā viņa ir uzkabināta uz āķa, kā tā cope ir sākusies u.t.t. . Tomēr lielākajā vairumā makšķernieku valda pieņēmums, ka līdaka vispirms saķer ēsmu un nedaudz paskrien maliņā (tas ir pirmais „mauciens”, pluda nogremdēšana), tad sagriež mutē zivtiņu ar galvu pa priekšu (tas ir tas uz vietas stāvēšanas brīdis) un tad peldot prom līdaka vienlaicīgi mēģina norīt savu upuri (sāk vilkt auklu no spolītes). Tad nu lielais vairums makšķernieku cenšās sagaidīt šo otro līdakas gājienu un tikai tad piecirst, bet tas ir tāds strīdīgs jautājums, jo makšķerēšana taču ir neprognozējama. Pats vairāk skatos uz visiem augstāk minētajiem punktiem t.i. zivtiņas izmērs, āķa lielums, līdakas copes enerģiskums un tad arī secinu vai ļaut ierīt vai var cirst uzreiz. Kaut kāds kopsavilkums varētu būt šāds, ja nelielas ēsmas zivtiņas, tad nav ilgi jāgaida, ja ēsmas zivtiņas vidējas vai palielas, tad labāk biki pagaidīt, tas ir tad, ja ēsmas zivtiņu kabina aiz muguras ar vienu no trīsžubura āķiem, ja izmanto divžuburu āķus un pavadiņu ver caur zivtiņas žaunām, tad labāk tomēr nogaidīt līdz līdaka sāk iet prom, jo tikai tad ir daudz maz drošība, ka āķis jau būs līdakas mutē. Pats izmantoju tikai trīsžuburus, vidēji lielus ar lēzenu liekumu, ja ir izvēl par ēsmas zivtiņu izmantot mazu raudiņu vai teiksim plicīti, tad es lieku plicīti, jo viņš ir platāks un īsāks, lielāka iespēja, ka līdakai saķerot zivtiņu āķis uzreiz būs viņai mutē.