Normunds Grabovskis

Normunds Grabovskis

Profesionāls makšķernieks, vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, fīdermakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.

Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:

  • divkārtējs pasaules čempions;
  • divkārtējs pasaules vicečempions;
  • daudzkārtējs Latvijas čempions;
  • Lietuvas čempions;
  • daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs.
Jautā Koceens

Sveiks, Normund! Vai esi kādreiz bijis Zurzu vai Pildas ezerā Latgalē? Ja esi, tad ko Tu vari teikt par šiem ezeriem? Man pie Zurzu ezeriem ir lauku mājas, kur vasarās braucu un arī makšķerēju. Mazais Zurzu ezers ir interesants ar to, ka viena tā daļa ir ļoti aizaugusi (ar lēpēm un tā saucamo eglīti), bet otra daļa ir tīra un dziļums tur ir līdz 5 metriem. Vienmēr mēģinu makšķerēt tajā aizaugušajā daļā, kādos no zālēm tīrākos pleķīšos (bieži vien pats tādus iztīru). Gultne ir ļoti dūņaina, man liekas cilvēks tur varētu iegrimt līdz jostas vietai, bet pats nepatīkamākais - to klāj tāds kā zāļu (lēpju) paklājs. Dziļums ~1,5m. Rakstu tādēļ, ka ar copi man tur ne visai labi veicās, lai gan labi zinu, ka tur mīt gan līņi, gan brekši. Līni vispār nav sanācis noķert, brekšu cope ļoti retu reizi ir apmierinoša. Galvenā problēma - kā būtu pareizi iebarot, ja ir šāds zāļu paklājs (iztīrīt to pilnībā ir gandrīz nereāli), turklāt vēl problēmas ir ar mazajām zivtiņām (tās tur ēsmai pat neļauj nogrimt līdz gruntij. Teoriju it kā zinu labi, ka mazās zivis pievilina barības mutulis, to iemetot, bet dēļ tās dūņainās grunts es taču nedrīkstu taisīt tādu barību, kas atsitoties pret ūdeni uzreiz neizšķīst? Sanāk dilemma, kā labāk rīkoties. Barojis esmu gan ar gatavām barībām, gan ar sautētiem miežiem. Vēl jautājums - kādā attālumā vēlams būtu būtu atrasties no barotās vietas, makšķerējot no laivas šādā dziļumā? Man tie parasti ir kādi 6 metri.

Jau iepriekš paldies par atbildēm!

mjāā, situācija ir pazīstama, lielu daļu apzinātās bērnības copēju līdzīgos ezeros Valmieras pusē, meklēju zāļu logus, kur piesiet breksi izdevās ļoti reti, pamatā bija ruduļi un raudas, līņi vispār tīri epizodiski, teikšu godīgi, gatavas receptes tavā gadījumā nav, ja puse ezera ir tīra no zālēm, tad ar garantiju, ka lielie brekši pamatā uzturās tīrajā daļā un zālēs tikai iet baroties, pamēģini barot vietu, kur zāles beidzās un pakāpeniski sākās dziļums, sevišķi jau vasaras vidū un beigās, kad ūdens uzsilst, zāles sāk pamazām atmirt, tad tur seklumā skābekļa paliek pamaz, manos bērnības ezeros zivis tad gāja iekšā ūpītē, kas iztecēja no ezeriem, tavā gadījumā zivis varētu iet uz tīrākiem ūdeņiem. Ja nevari nolikt ēsmu uz grunts, tad noķert lielu zivi ir gadījuma raksturs, jo gan līnis, gan breksis pamatā barojās no grunts, tāpēc visu pirms meklē vietu, kur tiec pie grunts, citādāk barība ta izkrīt cauri zālēm un zivis viņu tur arī ēd, tikai tu klāt zivīm netiec.

Ar barošanu ir tā, ka nav jau tā barības bumba tik smaga, lai uzreiz iestigtu dūņās, pareizi samitrinot barību viss būs ok, mutuļa nebūs un barība strādās, tur ir tikai jāeksperimentē un jāpiešaujas, par copes attālumu no laivas, ja tu sēdi klusiņām, tad tie 6 metri varētu būt ciešami, tomēr es ieteiktu seklajās vietās tuvāk par 10 metriem copes vietai nebraukt, aizaugušos ezeros lielās zivis uz katru troksnīti reaģē savādāk kā lielu ezeru zivis, kur ir pierasts pie dažādiem trokšņiem

Atbildēts: 21.jūnijs 2010, 11:33 | Komentēt | Adrese atbildei
Komentāri
 
Nav pievienots neviens komentārs

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu komentāru
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager