Ir viens pamatnoteikums makšķerēšanā, zivis var noķert tikai tur kur tās ir, tāpēc pirms censties kaut kur tikt pie loma jānoskaidro kādā koncentrācijā tur ir vienas vai otras zivis. Runājot par līņu galdu, viss jau ir pareizi, tikai ir viens bet, to var darīt ja ir pārliecība, ka tev atnākot makšķerēt kāds jau tavā vietā nesēdēs, ak jā arī laiku vajag, lai to darītu, jo šādi izveidots galds ir regulāri jābaro, citādāk zivīm interese par šo vietu zūd. Es jau nu ieteiktu darināt un mitrināt barību tā, ka tā neiegrimst dūņās, tas nozīmē, ka barības bumbai ir jāizšķīst jau atsitoties pret ūdeni, to var panākt gan barību pārmitrinot(nav labākais variants, jo tas rada duļķi, kas patīk mazajām zivtiņām) gan barības bumbas tikai viegli saspiežot, šādi rīkojoties barība smuki noguļās uz dūņu virskārtas. Par makšķeri, nav jau tik traki ar tām līņu makšķerēm, nav jālieto super tievas auklas un citi ļuriņi, pats pluiņmakšķerēšanā pītās auklas neizmantoju, bet ir veči kas to ļoti veiksmīgi dara, man tas nepatīk, jo man patīk pati cīņa ar zivi, tas process, kad zivij ir izredzes mani uzvarēt(pārraut auklu, atliekt āķi u.t.t.), tāpēc parasti lietoju monofilās auklas pavadiņas 0.12-0.16mm diametrā ,atkarībā no makšķerēšanas vietas zāļainības un līņu izmēriem šajā ūdenstilpnē. Pludiņa izmēriem noteiktu standartu nav, bet vienmēr jācenšas likt pēc iespējas mazākas celtspējas pludiņus, galvenais lai var aizmest līdz makšķerēšanas vietai, lai vējainā laikā vējš to nepūš nost no iebarotās vietas, pārējais , t.i. antenas resnums un garums, forma u.t.t. jau ir otršķirīgi, to var pielāgot jebkuras celtspējas pludiņiem.