Nu beidzot sapratu, ka copēt galīgi nejēdzu. Kamēr biji prom, nobraucu līdz Rīgas HES dambim. Copēju tur, kur iepriekš biju redzējis sēžam makšķerniekus. Makšķerēju ar maču. Pirmajā reizē totālo necopi novēlu uz to, ka bija stiprs sānu vējš, es tolkam nemācēju precīzi dziļumus pamērīt, jo baisi stiepa auklu. Arī barība nesanāca tāda kā gribētos... Nākamajā dienā aizbraucu tur pat. Līdzi bija arī 7m bolonēze. Tai uzliku resno stacionāro pludu, piekāru riktīgu svina bimbuli un izmērīju dziļumus. Nostaigāju pa labi, pa kreisi vairākus simtus metru un kādu stundu mērīju dziļumus - nekādu izmaiņu - viss viens liels galds ar dziļumu nedaudz pār 4 metri. Protams, atkarībā no svaigi ielietā betona, bija vietas, kur mazliet (cm 5 - 6) dziļāks vai seklāks. Taču galvenā cerīgā vieta - slīpuma nogāze. Nolēmu iebarot nogāzes beigas, tur, kur aiz tās grunts mazliet paceļas par kādiem 5 cm. Copēju vakarā no plkst.19 līdz tumsai. Barība - lielās pakas bruda breksis + lielais breksis no Salmo. Piešprice pinki un motils. Uz āķa baltie ar motili dažādās kombinācijās, sākot no viena motilīša līdz veselai čupai balto. - rezultāts - NE copes!!!! Jāatzīst, ka uz gaišā betona tajās dienās necopēja neviens aborigēns. Vīrus redzēju uz tumšā vecā... taču pa lielo gabalu nevarēju saprast vai šie kaut ko velk..... Nu ja... pašā vakarā izvilku vienu priekš uzpludinājuma lielu (ap 20 cm) vimbiņu. Tas arī viss.... Varbūt zivs aizgājusi uz dziļumu... taču līdz dziļumam pasniegties nejaudāju... Mērot dziļumu, mēģināju aizmest maksimāli tālu - nekādu izmaiņu... viss viens tie paši 4 metri... Tā lūk man gāja ar betonu :DDDD