Mmmm, breksis ir mana mīļākā zivs, arī labprāt tos ķeru, tiesa ja vasarā baudot procesu esmu ar mieru vilkt simtiem tos 500-700 gramīgos (tos var nofotografēt visus kopā un palaist vaļā) , tad ziemā ja brekšoju, tad ar domu par brekšukiem no kg, tādiem, kurus jau var apēst, jo ziemā izvīti dzīvu ilgi noturēt nevar un malt finierīšus kotletēs man tā īsti negribās.

Lielos ziemas brekšus cenšos tomēr ķert ar pludiņmakšķeri, tas ir īpašs process, sākumā liekās garlaicīgs, bet kad sajūt garšu, tad ir baigi interesanti.

Ja runājam par mormiškām, tad ļoti labi strādā zelta krāsas seškantītes, iegarenas formas pilieniņi, tomēr daudz svarīgāk ir, lai mormiškām āķis nebūtu pārāk tievs un mīksts, palasi manu rakstu decembra žurnālā, tur tieši šī tēma ir parādīta ar piemēriem, kas kurā brīdī notiekās. Galvenais veiksmīgas brekšošanas noslēpums ir iebarošana, brekšuki ir ļoti ēdelīgi, par iebarošanu vari lasīt gan šeit, gan manā lapā zem fishing.lv.