ir jau forši ar bļitku lasīt asarus, ir forši, bet, ne vienmēr un ne visur asaris to bļitku grib ēst, ja tev ir daudz brīva laika, tad tu vari atļauties būt ar lomu vienā no trijām copes reizēm, man patīk vilkt zivis, tāpēc es pats bļitku rokās ņemu pamatā tikai uz pirmā ledus, kad asaris ir aktīvs, vai arī Peipusā, bet tur ir problēmas ar to kur pēc tam likt zivis..., ja nev kur nodot, tad ir ziepes, abet apstāties, kad nāk asqaris ir grūti, pat nereāli

tās labās un īstās bļitkas taisa veči paši, no rūpnieciski ražotajām labi strādā Salmo 1 un Salmo 2 bļitkas, pietam gan ar ielodēto āķi, gan ar piekārto trīsžuburīti, vēl veikalos ir tāda meistara Šilova bļitkas, šogad viņš taisīja tikai sudraba bļitkas, mazākie izmēriņi strādāja itin labi, šut tur pa mazajiem veikaliņiem var atrast amatnieku darinātās bļitkiņas, pats parasti pa kādai nopērku, jo katram amatniekam ir sava "fiška" un reizēm nostrādā tāds brīnums, ka nekad neiedomātos, ka tādi vispār ir spējīgi ķert zivis. Latvijas apstākļos kaut kur no janvāra beigām lomi uz bļitku paliek aizvien švakāki, sevišķi ezeros ar mazu caurteci, tas saistīts ar skābekļa daudzumu ūdenī, ar zivju aktivitāti, lielākos ezeros nav tik traki, tomēr vairums veču no ziemas vidus aizvien biežāk sāk lietot mormišku. Ar bļitku asari var ķert visur, kur viņš dzīvo, gan metra, gan desmit metru dziļumā, pamatā jau tie ir dziļumi līdz 3 metriem, jo dažādākos apstākļos tu ķer, jo lielākai bļitku kolekcijai tev jābūt, ar bļitku krāsām ir tā, ka nav noteikta standarta, strādā gan sudrabota, gan zeltīta, gan matētas, gan spīdīgas, ir jāeksperimentē un pašam jāatlasa strādājošākās, pat labs meistars visas bļitkas netaisa , precīzāk nevar uztaisīt, vienādas, uz aci jā, bet vienu asari rij iekšā līdz ausīm, citai tikai piesit un to var uzzināt tikai copējot