lielos vilcienos ņemot līdakas ķerās visu laiku, vienkārši ziemas sākumā ezeros ir vairāk skābekļa, zivis ir aktīvākas, arī ledus ir krietni plānāks un vieglāk staigājams un urbjams, līdz ar to ir izveidojies priekštats, ka uz pirmā ledus gan asaru gan līdaku cope ir krietni labāka, lai gan daudzos ūdeņos tā nemaz nav, arī man pašām labākie līdaku lomi ir bijuši tieši februāra sākumā.

Ziemā ir divi izplatīti līdaku ķeršanas veidi, uz dzīvo ēsmas zivtiņu vai uz mākslīgajiem mānekļiem, pamatā balansieriem (šķersbļitkām) vai bļitkām, otrais variants ir krietni aktīvāks, tāpēc to vairāk piekopj ziemas sākumā, kad vieglāk urbt un meklēt līdakas, ķeršana uz dzīvo ir pasīvāka, bet var atnest krietni lielāka izmēra zivis.

Galvenais atcerēties, ka no pus marta līdakām sākās saudzējamais laiks, un tās nedrīkst ķert līdz pat 1. maijam, pietam jāatcerās, ka šāds saudzējamais laiks ir vajadzīgs nevis inspektoram, bet gan līdakām, tātad tev pašam, lai tev būtu ko ķert arī pāc 10 un vairāk gadiem