rudulis , tieši tāpat kā rauda ir no tām zivīm, kuras var ļoti ātri pārbarot, tāpēc ar to iepriekšējo iebarošanu var sanākt pavisam bēdīgi, ruduļi ir paši pirmie, kuri reaģē uz ēdenī iemestu barību, pietam ruduļi praktiski nebarojas no grunts, viņam opat mute ir vērsta uz augšu, ruduļi pamatā ēd lēni grimstošās vai ūdens vidējos slānos peldošās radības....

veiksmīgai copei es tomēr ieteiktu ar barošanu nepārspīlēt, ruduļu copē svarīgi ir iebarot bieži, bet ļoti nelielām porcijām, parasti jau tas notiek tā, ka no rīta saurbj un sabaro 5-7-10 āļiņģus un sāk pa viņiem staigāt, katrā piegājienā nosēžot pie āliņģa 2-3-5 minūtes, ja rudulis tur ir, tad viņs piesakās, katru reizi ejot prim no āļiņģa ieberam mazu šķipsniņu barības, tādā veidā uzturam zivīm patstāvīgu interesi par āliņģi. Protams pie ļoti lielas ruduļu koncentrācijas viņi var ķerties no viena āļiņģa arī bez papildus iebarošanas, bet Burtniekā tādu vietu nav nemaz tik daudz, ruduļi tur ir lieli un daudz, bet viņi ir jālasa...