1. Upē, kad tu sēdi viens, fīdera barotava zivis nebaida, tas nav kluss dīķis, upē visu laiku kaut kas notiek, Agra teiktajam, lai gan neesmu to lasījis, bet zinu ko viņš var pateikt, zināmā meŗā var piekrist, bet tikai daļēji, protams lielam breksim, kurš ir sadūšojies pienākt pie krasta, kur sēž daudz tautas, nepatīk, ja uz galvas met cietas zemes bumbas, bet ja viņam tur iedod to ko viņš grib un tā kā viņš gribb, tad breksim iebildumu nav, tad ir simtiem reižu pārbaudīts, arī tur pat Ventā. Cits stāsts ir par to, ka tikko tu mačos tiec pie kādas labas zivs, tā kaimiņiem taču arī tādu sagribās, un viņi sāk bumbot , ļoti bieži'tādi kaimiņi gāž ūdenī pārāk koncentrētu, tam mirklim, pārāk smagu un cietu barību, kas protams zivi uz kādu brīdi aizbaida. Tavā gadījumā nemeklē vainu biežā barotavas mešanā, sevišķi ja startu sameti ar roku, jo tādā seklumā un tuvā distancē labāk arī fīdera startu mest ar roku, sacensību vietā labākajās zonās ar štekeri tiek pāri krasta zāļu joslai, jo breksis zālēs līst negrib, es turp braukāju arī vasarā, tad galvenais ir atrast vietu, kur var papludināt, starp zālēm jāatrod kāds pleķis, parasti tas ir 13-25 metri no krasta, tālāk pat nemeklēju, jo tur pie nelabvēlīga vēja ir grūti pastrādāt ar bolonēzi. Ventā, arī citās līdzīgās upēs, pats svarīgākais ir nostāties pareizajā vietā, ja tas izdodas un tu vēl pareizi sabaro, tad rezultāts būs ļoti labs , nebaidies no fīdera un barotavai ir jābūt tik smagai, lai tu varētu copēt tur kur tu gribi.

2. tur tev var līdzēt tikai un vienīgi velkonītis, tad tu vari regulēt pludiņa slīdēšanas ātrumu, vietumis Ventas gultne to ļauj lietot, pats ķeru ar šo sistēmu, pie vēja pret straumi ar šo soistēmu var labi copēt arī 40 metrus no krasta, pie citiem vējiem aotimālā distance ir 20-25 metri, tālāk ir grūti kontrolēt un vadīt pludu