brrrrr kaut kā neiebraucu tajā visā ko tu tur esi darījis, pirmkārt priekškam tu urbi 3 āliņģus vienu no otra 40-50cm, parasti brekšu copei vietu gatavo tā, ka ja runa iet par lieliem brekšiem un laiks ir silts, tad uzreiz uztaisa dubulto āliņģi, āļiņģus taisa vienu no otra ne tuvāk par metriem 15-20, cenšoties aptvert dažādus dziļumus, jo brekšu ceļi ir neizdibināmi, ja zini, ka neviens tavos āļiņģos neielīdīs, tad vēlams taisīt 7-10 āļiņģus, jo nav jau jēga sēdēt pie āļiņģa, ja tur zivis nav. iepriekšējai iebarošanai ir jēga, ja vari barot dienas 3-5, ja tikai 1-2, tad vari panākt to, ka breksi, ja tas ir ezera breksis, pieēdas, tur pat kaut kur tusēs, bet nereaģēs uz tavu kumosu. Uz vienu āļiņģi vienā reizē vajadzētu nolaist vienu lielu barotavu (200-300gr) ar barību - to pašu plaucētu kombikormu, barot tikai un vienīgi ar barotavu, atnākot copēt ar mazo barotavu vajadzētu nolaist lejā biki to uz ko ķersi, nevis kaut kādu mistisku rīvmaizi, kas uztaisa baltu pleķi uz grunts :), ja tu ķer uz baltajiem, kas gan nav pārāk gudri, tad vajag nolaist uz grunts, precīzāk atvērt barotavu ka'du metru virs grunts, šķipsnu ar baltajiem, kapātām slieciņām, motilīti, pietam tārpus var nedaudz saspiest, sakapāt, lai ir vairāk aromāta un sulas, tas brekšuku sakaitinās.

Pati cope izskatās tā, ka tu pieej pie āļiņģa, nolaid ēsmu uz grunts, paklauvē nedaudz pa grunti, lēni izšūpo virs grunts , pacel ēsmu kādu metru virs grunts, izšūpo lēnām visu šo augstumu, ja copes nav, tad ir vērts pastrādāt ar ātru driblu, kas patīk finieriem līdz kilogramam, bet nav jēga sēdēt pie viena āļiņģa ilgāk par minūtēm 5-10, celies un ej pie cita āļiņģa, tādējādi pārbaudi dažādus dziļumus un kaut kad puiki sāk ēst.

Es pamatu pamatos vienmēr brekšoju ar motili, pareizi pērkot lielākā vairumā cena nav tik traka, sevišķi ja salīdzina ar vasaras iebarošanas izmaksām :), tāpēc man uz 2 dienu copi ar 0.5kg pietiek, motiļa piedeva barībai vai tīrs motilis nelielos daudzumos ļauj piespiest brekšuku ēst jau pavisam drīz pēc copes sākuma