Kopš ezeru apsaimnieko ĶIrsona kungs zivju tajā ir manāmi vairāk. Ziemas sākumā uz mormišku ķeras ļoti skaisti asari, bet vēlāk pārsvarā ķeras nelielas raudiņas un asarus ir grūti atrast, jo ezers ir ļoti liels ar sēkļiem un dziļumiem. Labāk copēt uz mormišku vai banānu, jo ar bļitku atrast zivis ir vēl grūtāk.

To ir jānotin nost no spoles un jāglabā istabas temperatūrā. Vislabāk to uztīt atpakaļ veikala iepakojumā.

Protams, ka ja lietosi pavadiņu līdakas ņems vizuli uzmanīgāk un copes būs retākas. Iesaku, tomēr, velcējot obligāti izmantot pavadiņu, jo tad līdakas nekodīs nost dārgos voblerus.. Es velcējot izmantoju uzreiz divas 30 cm garās pavadiņas, kuras saslēdzu kopā un tad iznāk 30 cm garš vobleris un divas pavadiņas 60 cm garumā. Iesaku pavadiņas uzreiz nomainīt, ja tās sāk vērpties, jo tas nozīmē, ka metāls zaudē izturību un ar pīto auklu 0,36 mm to var saraut.

Ķerot bites, ja neķeras, ir jāmēģina copēt tālak no krasta vai, tieši otrādi, tuvāk krastam. Vēl var būt, ka copes vieta bija izvēlēta neveiksmīgi un bija jāmēģina aiziet kāds kilometrs turpu-šurpu.

Šis jautājums bija aktuāls pirms 15 līdz 20 gadiem, kad auklas bija ļoti liels deficīts. Tagad ir iespējams nopirkt jebkuru auklu un tās nav dārgas, tāpēc to uzglabāšana ziemā nav tik aktuāla. Principā auklu ziemas apstākļos ir jāglabā sausa, ne pārāk cieši uztīta un normālā istabas temperatūrā.

Ar parasto auklu spiningot ir patīkamāk, bet tā ir jāmaina biežāk nekā reizi gadā, jo tā stiepjas un zaudē izturību. Ja no ekonomiskā viedokļa, tad izdevīgāka ir pītā aukla.

Ventā, Irbē, Usmā uc.

Man Latvijā ir bijuši ļoti labi rezultāti uz MEPPS AGLIA ar spilgti dzeltenu kušķi. Kādreiz man arī bija MEPPS AGLIA no amerikas ar spilgti dzeltenu kazas bārdu uz āķa un uz tiem es ķēru gan līdakas, gan foreles, bet pēdējos gados es līdakām kušķa vietā izmantoju spilgti dzeltenu tvisteru.

Zandarts noteikti var pieķerties uz vīķi. Uz naktstārpu var pieķerties gan sams, gan zandarts. Ap Koknesi uz grunteni,t.i. uz naktstārpu vai vīķi var trāpīt lielu zuti.