Vispār Gaujā parasti ķeras līdakas, kuras ir svarā no 1 līdz 2 kg. Pat 2,5 kg smaga līdaka ir diezgan retas. Taimiņi parasti ir no 1,5 līdz 2,5 kg un arī lielāki taimiņi trāpās retāk. Ja Tev ķeras tādas līdakas un taimiņi, tad tas ir norāli un vizulis Tev ir īstais un kādreiz Tev arī pieķersies kaut kas lielāks. Lielākas zivis parasti ir uzmanīgākas un var būt pamēģini iemest tur pat pie savas siekstas no lielāka attāluma.

Ne vienmēr. Sākumā priekšējā bremze bija primitīva, salīdzinājumā ar aizmugurējo un arī tagad var atrast spoli ar priekšējo bremzi, kura būs lētāka par spoli ar aizmugurējo bremzi. Tādām spolēm, kā TVIN POWER, STELLA un tamlīdzīgām priekšējā bremze ir ļoti kvalitatīva un tāpēc šīs spoles ir dārgas.

To ir jāpamaklē googlē. Vispār vismaz mušiņmakšķerniekiem ir izdotas ļoti dažādas grāmatas un raksti žurnālos, gan par mušiņu siešanu, gan arī par kātu izgatavošanu. Slavenajā Šteinforda grāmatā ir rakstīts, kā izgatavojams idiāls mušiņkāts. Es pēc Šteinforda receptes to esmu izdarījis un tiešām tas bija OK. Makšķernieku veikalos ārzemēs esmu redzējis, ka var nopirkt visas nepieciešamās detaļas lai mājās izgatavotu mušiņkātu saviem spēkiem, bet ASV pat ir iespējams nopirkt ierīci, kurā var izliet tvisterus un gumijzivis.

Es pazinu vienu entuziastu, kuru sauca Artūrs Ķikuts, kurš vizuļus forelēm un alatām gatavoja no parastas monofīlās auklas uz kuras galā bija trīsžubura āķis ar spalvu pušķi, metāla serdenes vietā bija sviniņš un korķītis, bet lapiņu viņš izgatavoja no šķīstošās kafijas buņdžas. Vispār Artūrs bija viens no izcilākajiem forelistiem Latvijā un viņš mācēja noķert ļoti lielas strautenes. Es arī mēģināju foreļu rotiņus gatavot pats, bet es to darīju izmantojot nerūsējošā tērauda medicīnisko stiepli un lapiņas gatavoju no fotogrāfiju žāvētāja spoguļvirsmas, kas patiesībā bija misiņa loksne, kuras viena puse bija niķelēta vai hromēta. Domāju, ka toreiz, totālā deficīta apstākļos, kad veikalos nebija nekā un pat trīsžubura āķus vajadzēja lodēt no Kijevas vienžuburiem, bija vērts ar to ņemties, bet tagad, kad ir nopērkams gandrīz viss tam nav lielas jēgas. Mūsdienās es standarta rotiņiem tikai pietinu pušķus uz āķiem un tad man iznāk, piemēram, MEPPS AGLIA LONG ar lielu pušķi vai mušu uz āķa. Starp citu, amerikā var pasūtīt jau gatavus tamlīdzīgus rotiņus, tikai viņi ir šaušalīgi dārgi, jo ir hand made. Lai uztītu pušķi vai mušu uz vizuļa āķa izmantoju tās pašas stangas, ierīces un materiālus, kurus izmantoju mušiņu tīšanai.

Par 35 latiem neko izcilu nopirkt nevar. Varētu nopirkt kaut ko lietotu, second hand, bet neesmu dzirdējis, ka Latvijā to kaut kur praktizētu. Bagātajās valstīs ir makšķerēšanas rīku second hand tirgus, bet mums nav. Var būt ir iespējams ievietot sludinājumu, kaut vai žurnālā CL, ka nopirkšu lietotu spiningu un spoli par 35 latiem. Vēl reāls variants ir apskatīties ko piedāvā firmas Salmo veikali. Salmo tieši pasūta zemas cenas inventāru.

Daži vobleri ir ļoti rezultatīvi, tāpēc pirkt tos ir vērts, lai gan tie tiešām ir dārgi. Ar dārgiem vizuļiem ir jāspiningo uzmanīgi. Tādās vietās, kur ir daudz zacepu labāk ar tiem nespiningot. Es ar dārgajiem vobleriem copēju tikai no laivas un tikai ezeros.

Ziemā spiningot foreles ir ļoti grūti. Pirmkārt, diena ir ļoti īsa un otrkārt strautu krasti tā apledo, ka atgādina slidkalniņus pa kuriem ļoti ātri var ieslīdēt ūdenī līdz kaklam.

Uz plānā ledus labāk nelīst.

Mazajos strautos un upītēs: Līgatnē, Amatā, Braslā ...