Norvēgijā galvenokārt ir lašu upes. Ja tik agri ir kāda upe vaļā, tad tas ir pašos Norvēģijas dienvidos. Domāju, ka diez vai tur var copēt jau martā. Vismaz Zviedrijas dienvidos sezona sākas maija sākumā. Ja Jums tik ļoti gribas ķert foreles uz mušiņu tieši martā, tad iesaku to darīt Orezundā no Zviedru krasta. Martā tur ir īstais laiks uz jūras forelēm, kurus Latvijā sauc par taimiņiem. No dāņu krasta būs jāmaksā par licenci, bet no zviedru puses cope ir pilnīgi pa brīvu un zivju ir pietiekoši daudz. No vienas puses tā ir jūras cope brienot pa ūdeni, tikai Orezundā darbojas tieši tie paši copes principi, kas upē, jo Orezundā vienmēr ir straume vai nu uz vienu vai otru pusi. Vislabākā cope ir kad straume ir no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru.

Kastings Latvijā pašlaik ir pilnīgi novārtā. Sacensības notiek ļoti reti. Atsevišķas sacensības (tai skaitā arī tālmešana) notika pie Stikuta mājās, bet tur zemes ir pamaz un knapi pietiek tālmetienam ar vienrocīgo spiningu un 7,5 gramīgu plastikāta svariņu. Lai trenētos ar divroci un vēl ar simtgramīgu svariņu ir vajadzīgi vismaz 200 metri un tālāk no cilvēkiem, jo ar tādu svariņu var nosist cilvēku, ja trāpa pa galvu. Galvenais knifs tālmetienos ir pārcelt sava ķermeņa svaru uz kreiso kāju tajā brīdī, kad svariņš ir aiz muguras. Aprakstīt to ir neiespējami. Vieglāk būtu parādīt praktiski, bet es tiešām nezinu, kur to varētu izdarīt Rīgā.

Kādreiz, kad es ļoti bieži braukāju uz turieni spiningot. Toreiz bija tā, ka aktīva cope sākās uzreiz pēc tam, kad tika atvērtas Ķeguma HES slūžas. Tagad spēkstacijas strādā pavisam citos režīmos. Tās gandrīz nepārtraukti strādā un vairs nav tik liela ūdens trieciena kā agrāk. Es pēdējos desmit gados esmu bijis lejpus Ķeguma tikai kādas piecas reizes un pagaidām neesmu mācējis pielāgoties jaunajiem ūdens plūsmas režīmiem. Principā vajadzētu būt tā, ka ja ūdens ceļas zivis jūtas drošāk un ķeras aktīvi, bet ja krītas, tad tieši otrādi. Zinu, ka daži blēdīgi karpu dīķu īpašnieki speciāli brīvdienās nedaudz palaiž nost ūdeni, lai makšķernieki nesaķertu pārāk daudz zivju.

Diez vai. Tieši ietekā copējis neesmu, bet tuvumā gan. Pavasaros tur ir ļoti labas vimbu vietas, bet vasarā tur ir kur izvērsties ar spiningu.

Tur spiningošanai ir ļoti labas vietas. Kādreiz es tur bieži braukāju. Tur pat kādreiz tika rīkotas sacensības praktiskajā spiningošanā, pie kam pat PSRS mērogā, kā tagad teiktu starptautiskās. No krasta tur spiningot var maz kur. Ir jābrien, vai jācopē no laivas. Es vienmēr tur bradāju. Lomos bez līdakām un asariem bieži trāpījās meženes un sapali un pat pa kādam samam. Vispiemērotākie mānekļi tur varētu būt balti rotiņi MEPPS AGLIA Nr.4 vai pat 5, bet ja kaut kur blakus sit mežene, tad labāk pasmagu rotiņu ar šauru lapiņu, piemēram 18 gr. ABU SONETTE. Tā pat var copēt arī uz dažādiem šūpiņiem un gumijzivīm. No krasta apraut dārgos voblerus būs žēl.

Vasarā vislabākā lašu copes vieta ir Kolas pussala Krievijā. Sezona tur sākas pirms Jāņiem un beidzas septembra sākumā. Tur pat blakus Norvēgijā arī var ķert lašus, tikai tur drīkst ķert gandrīz tikai uz mušu, kas ir daudz sarežģītāk. Lai normāli ķertu lašus vispirms iemācies ķert strauta foreles mūsu pašu strautos. Principā cope ir ļoti līdzīga, tikai spinings lašu copē būs jaudīgāks un zivis lielākas.

Tieši otrādi. Vieglāk ir izmantot īsāku kātu. Lai izmantotu visas garā kāta priekšrocības ir lieliski jāpārvalda metiena tehnika un jābūt ļoti spēcīgam fiziski.

Salmo, Rapala, MEPPS un citas

Šūpiņiem un rotiņiem vislabākais materiāls ir sudrabs. Tradicionāli uz sudraba vizuļiem Latvijā spiningotāji ir vilkuši un velk ļoti labus lomus. Vēl labs materiāls ir melhiors un misiņš, jo misiņu var viegli apstādāt galvanikā.