Protams, ka ja spiningotājs laivā stāv, tad tik labi neķersies, ja viņš sēdēs, pie kam, tik seklā ezerā, kā Babīte un tādās laivās, no kurām spiningojot stāvus var viegli iekrist ūdenī. Ir jāspiningo sēžot laivā nevis stāvot. To nav grūti iemācīties.

Vislabāk ir copērt uz rotiņu. Tu izdarīji pilnīgi pareizi. Tādos nelielos purva ezeriņos var trāpīt gan lielas līdakas, gan kuprainus asarus. Bieži gadās, ka tāds purva ezeriņš patiesībā nav simtprocentīgi noslēgts. Netālu no mūsu lauku mājām arī bija viens pārpurvojies mazs ezeriņš un es tajā vilku gan lielas līdakas, gan asarus. Tikai ne katru gadu. Vienu vasaru zivju bija ļoti daudz, bet citu gadu gandrīz nebija nekā. Lieta tāda, ka agrā pavasarī, kad sāka kust sniegs ezeriņā cēlās ūdens līmenis un pa grāvi tas tecēja uz strautu, kurš savukārt tecēja līdz vienai Daugavas pietekai un iznāca, ka tieši pirms pavasara nārsta purva ezeriņš bija savienots ar Daugavu un visas zivis nāca pret straumi uz augšu nārstot un tad, kā kuru gadu,- vienā gadā ezerā sanāca daudz līdaku, ūdens nokritās un viņas visas palika ezeriņā, bet citu gadu ūdens līmenis bija pārāk zems un viņas vispār netika līdz tam ezeriņam. Vārdu sakot, ja šogad neveicās (bija taču silta ziema bez sniega), pamēģini tur pacopēt nākošajā pavasarī un vasarā.

Poperis lieliski strādā pavisam seklās vietās, kur pat grūti ir izstumties ar laivu. Ja dziļums visur ir kādi 10 cm, tad noteikti kaut kur ir bedrīte, kurā īr paslēpusies lielā līdaka un kad poperi velk pa ūdens virsmu viņa tam uzglūn un tas ļoti skaisti izskatās, jo var redzēt, kā līdaka skrien poperim pakaļ, kā atver muti un kā norij poperi. Ja dziļums ir vairāk par metru, poperis nav diez ko efektīgs. Uz poperi līdakas seklās vietās ķeras gan pavasarī, gan vasarā un pat rudenī. Vislabāk uz poperi ir copēt, kad ir pilnīgs bezvējš, jo ja ir vilnīši viņš tik labi nestrādā. Tātad ar poperi ir jāstrādā pavisam seklās vietās un aizvējā. Parasti poperi met cik vien tālu ir iespējams, jo tuvu pie laivas bezvējā uz copēm nav ko cerēt. Kad viņš iekrīt ūdenī var ļaut tam dažas sekundes vienkārši gulēt uz ūdens. Tad mazliet jāparauj, jāiztur pauze un mazliet jāparauj atkal utt. Kad līdz laivai paliek kādi desmit metri var ātri uztīt auklu, jo laivas tuvumā copes nebūs. Kādreiz, ja ieraugi, ka poperim uzbrūk līdaka no liela attāluma to var vispār neraustīt un līdaka to sagrābs stāvošu.

Sarkanie tārpi un zivs gabaliņi. Vēdzele vislabāk ķeras atbaidošos laika apstākļos, piemēram, ja vakarā līst lietus, pēc tam sāk iet slapjš sniegs un tad sākas putenis un pēc pusnakts vēl piesalst. Tādā laikā viņas ķeras ļoti labi un uz visu, bet labos laika apstākļos var gadīties, ka neņem ne uz ko.

Nē, Balvu ezeram vienmēr braucu garām. Dīvaini būtu braukt uz Latgali un copēt pilsētas tuvumā. Vēlā rudenī var copēt gan uz vobleriem, gan cita veida vizuļiem. Galvenais lai tos varētu gar dibenu novilkt ļoti lēni. Daudz , daudz lēnāk nekā vasarā.

Ziemā asari labāk ķeras, kad ilgstoši turas augsts spiediens, t.i. ir sals, bet kad strauji iet uz atkusni tad ķeras sliktāk. Vasarā asari daudz maz vienādi ķeras vienmēr. Vienīgais aktīvāki un rijīgāki tie kļūst vasaras otrajā pusē. Ziemā asarus ķer uz parastām bļitkām, šķērsbļitkām, mormiškām, banāniem, trojņiķiem, čjortikiem utt. Vasarā asarīši labi ķeras uz tārpiem, mailītēm un spininga vizuļiem.

Tieši starp Zemgali un Kurzemi ir Zebrus ezers un Lielauces ezers. Abi šie ezeri ir piemēroti spiningošanai, pie kam abos ir laivu bāzes. Informāciju par copes vietām Latvijā var atrast www.fishing.lv

Vislabāk ir ja foreli ar roku neņem vispār. Kamēr viņa ir zivju uztveramajā tīkliņā ar pinceti vai ko citu atbrīvo viņu no āķa un uzreiz atlaiž vaļā. Ārzemēs ķer un atlaid visur ir ar mušiņmakšķeri uz mušiņu bez atskabargas. Kā var noņemt un atlaist sīko forelīti no maza trīsžubura āķa, kad tā to ir kārtīgi ierijusi, es nezinu. Uz grunteni ar slieku uz āķa copēt Gaujā drīkst vienmēr. Vienīgais, ja trāpīsies raibais, to paturēt nedrīkst.

Esmu dzirdējis un pat lasījis Saboņejeva grāmatā, ka maina, bet pats ne vienu līdaku bez zobiem neesmu redzējis.